Valdība izsludinājusi agrīno brīdinājumu dabasgāzes apgādes nozarē
Izvērtējot Ekonomikas ministrijas (EM) kā par gāzes apgādes drošību atbildīgās iestādes sniegto informāciju par aktuālo situāciju, valdība trešdien, 9.martā, izsludinājusi agrīno brīdinājumu dabasgāzes apgādes nozarē, liecina informācija Latvijas gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" mājaslapā.
Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktora vietniece Līga Rozentāle aģentūrai LETA skaidroja, ka agrīnais brīdinājums nenozīmē krīzi, bet ir priekšsolis, lai varētu novērst potenciālas krīzes situācijas izveidošanos nākotnē.
Rozentāle skaidroja, ka agrīnā brīdinājuma izsludināšana nozīmē uzdevumu "Conexus Baltic Grid" prioritizēt dabasgāzes plūsmas, priekšroku dodot gāzes plūsmai no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa pa Lietuvas-Latvijas starpsavienojumu un gāzes plūsmai pa Lietuvas-Polijas dabasgāzes starpsavienojumu.
Attiecīgi priekšroka gāzes iesūknēšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (PGK) tiks dota gāzei, kas nāk no šiem virzieniem, nevis gāzei, kas tiek iesūknēta pa cauruļvadu no Krievijas, skaidroja Rozentāle.
"Conexus Baltic Grid" plāno 15.martā publiskot dabasgāzes pārvades sistēmas jaudas un Inčukalna PGK iesūknēšanas jaudas sadales kārtību, kas lielākajā iespējamajā apjomā nodrošina no Klaipēdas LNG termināļa un Lietuvas-Polijas dabasgāzes starpsavienojuma pārvadītās gāzes iesūknēšanu Inčukalna PGK, kā arī kārtību, kādā sistēmas lietotājiem, kas līdz 9.martam jau rezervējuši Inčukalna PGK jaudu 2022./2023.gada krātuves ciklam, ir iespēja atteikties no rezervētās jaudas.
"Conexus Baltic Grid" veiks koordināciju ar tieši saistītajām dalībvalstīm, lai izpildītu uzdevumu noteikt prioritātes gāzes plūsmām.
Jau ziņots, ka pēdējā laika notikumi ir pagriezuši redzesloku uz īstermiņa risinājumiem un drošības aspektu, un pie tā EM pašreiz strādā, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pavēstīja ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA).
Valdības uzdevumā "Latvenergo" jau ir iegādājies divus kuģus ar LNG, kas nodrošinās "Latvenergo" ar nepieciešamo gāzi, lai netiktu apdraudēta siltumapgāde Rīgā, ja rastos problēmas ar piegādēm no Krievijas. Turklāt EM apsver vēl viena kuģa ar LNG iegādi.
"Mēs domājam par vēl viena kuģa ar gāzi iegādi, lai varētu nodrošināt, ka kritiskajā situācijā "Latvijas gāzes" vietā varētu, varbūt, stāties "Latvenergo" kā gāzes piegādātājs mājsaimniecībām. Tad mēs varētu šo problēmu atrisināt vienkārši, bet noteikti ne lēti," teica Indriksone.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka pagaidām nav riska, ka Krievija varētu atslēgt gāzes piegādi.
"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis aģentūrai LETA norādīja, ka "Latvijas gāzei" ir pietiekami daudz dabasgāzes krājumu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, lai netraucēti turpinātu piegādāt dabasgāzi mājsaimniecībām un tirgus klientiem saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.
Jau ziņots, ka valdība ārkārtas sēdē 24.februārī nolēma, ka "Latvenergo" iegādāsies papildu stratēģiskas gāzes rezerves. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka valstij piederošajā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir pietiekamas rezerves, bet valdības lēmums uzdod "Latvenergo" papildināt šīs rezerves, lai valsts būtu pilnībā nodrošināta.
Valsts gāzes rezervju papildināšanai "Latvenergo" iepircis apmēram divas teravatstundas (TWh) gāzes no Norvēģijas, ASV un Kataras. Noslēgtie līgumi paredz gāzes piegādi uz Klaipēdas LNG termināli un iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē aprīlī un maijā.
Klaipēdas LNG termināļa sašķidrinātās gāzes gazifikācijas jauda ir 40 TWh sezonā, savukārt sezonā patēriņš Lietuvā ir 20 TWh, Latvijā - 10 TWh, bet Igaunijā - piecas TWh.
Kalvītis norādījis, ka pie pašreizējām gāzes cenām pasaule nevar funkcionēt, tāpēc, ja nenotiks kāda ārkārtas situācija, tirgum būtu jānomierinās.