Lielas daļas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ieteikumu īstenošana daudzos gadījumos atduras pret budžeta līdzekļu trūkumu, tāpēc nepārtraukti nepieciešama politiska izšķiršanās - cik novirzīt izpētei un attīstībai, cik uzņēmējiem, cik sociālajiem jautājumiem, pavēstīja banku analītiķi.
"Swedbank" galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece norāda, ka OECD ziņojums ļoti labi iezīmē Latvijas ekonomikas strukturālos izaicinājumus. Liela daļa OECD ieteikumu ir labi un atbalstāmi, bet to īstenošana diemžēl daudzos gadījumos atduras pret budžeta līdzekļu trūkumu.
Buceniece uzsver, ka ēnu ekonomikas mazināšana ir ļoti būtisks faktors, lai palielinātu nodokļu ieņēmumu bāzi.
"Pētījumi rāda, ka lielu progresu diemžēl pēdējo gadu laikā nav izdevies panākt. Tādējādi, piemēram, plašāka valsts apmaksāto veselības pakalpojumu aptvere būtu ļoti vēlama, bet jautājums, ko mēs varam atļauties un kur ņemsim vai kam samazināsim finansējumu," pauž Buceniece.
Ekonomiste skaidro, ka OECD piedāvājums par sociālā drošības tīkla palielināšanu ir ļoti saprotams. Te, iespējams, finansējumu efektīvāk pārdalīt ļautu jaunu datu apkopošana. Pandēmijas pieredze ir parādījusi, ka valsts un pašvaldību rīcībā īsti nav pilnvērtīgas un visaptverošas informācijas par iedzīvotāju finanšu situāciju, lai sniegtu pilnībā mērķētu sociālo atbalstu tiem, kam tas visvairāk nepieciešams. Lai sociālā atbalsta sistēma varētu pilnvērtīgi funkcionēt un lai mazinātu augsto ienākumu nevienlīdzību Latvijā, jādomā, kā šādus datus apkopot, norāda Buceniece.
Viņa atzīst, ka Latvijas nākotnes izaugsmi viennozīmīgi ierobežo darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita kritums, ar darbaspēka trūkumu saskaras ļoti daudzas nozares un uzņēmumi. Tāpēc OECD priekšlikumi, kas vērsti uz strukturālā bezdarba mazināšanu un mūžizglītības aptveres palielināšanu, it īpaši apmācībām darba vietā, būtu atbalstāmi.
Buceniece skaidro, ka aktīvās darba tirgus politikas pasākumi var palīdzēt uzlabot darba meklētāju zināšanas un prasmes, ja programmas ir kvalitatīvas un dalībniekiem ir pietiekama motivācija tās apgūt, tomēr, ņemot vērā lielās atšķirības bezdarba līmeņos reģionos, jādomā arī par iekšējās mobilitātes veicināšanu.
"Jārēķinās arī ar to, ka sagaidāmais veselīgais dzīves ilgums Latvijas iedzīvotājiem (51,3 gadi) ir viszemākais Eiropas Savienībā (64,6 gadi). Lai gan Latvijas darba tirgum tik tiešām vēl ir rezerves, kuras var aktivizēt ar atbilstošiem pasākumiem, šīs rezerves nav lielas. Tāpēc, ja vēlēsimies attīstīt savu ekonomiku, uzlabot iedzīvotāju labklājību un audzēt eksportu, visticamāk, būs vairāk un mērķtiecīgāk jāpiesaista ārvalstu darbaspēks," norāda Buceniece.
Viņa piekrīt OECD ziņojumā paustajam, ka Latvijas iedzīvotāju nākotnes labklājības celšanas viena no galvenajām atslēgām ir eksports, jo iekšējais tirgus ir mazs, turklāt iedzīvotāju skaits sarūk. Jo augstāka pievienotā vērtība Latvijā ražotām precēm, jo lielāks labums ekonomikai - augstāks ražīgums, uzņēmumi var vairāk nopelnīt, samaksāt lielākas algas, kas savukārt vairo arī nodokļu ieņēmumus.
Vienlaikus viņa norāda, ka pretēji OECD paustajam, Latvijas sniegums augstu tehnoloģiju eksportā patiesībā jau šobrīd ir diezgan labs. Pasaules Bankas dati rāda, ka 2020.gadā augsto tehnoloģiju eksports veidoja apmēram 20% no Latvijas rūpniecības preču eksporta. Tas ir līdzīgi kā Igaunijā un vairāk nekā Lietuvā un vairākās citās Eiropas Savienības valstīs.
Buceniece skaidro, ka Latvija vairāk atpaliek vidēji augstu tehnoloģiju eksporta sniegumā, turklāt kopējā eksporta intensitāte ekonomikā ir mazāka. Eksports veido 64% no iekšzemes kopprodukta, bet pārējās Baltijas valstīs tas ir augstāks, proti, ap 80%.
"Tātad mums ir, kur augt. Lai vairāk pārorientētos uz augstākas tehnoloģijas preču ražošanu, ļoti būtiskas ir inovācijas, zinātnes stiprināšana un sadarbība starp zinātni un biznesu pētniecības un attīstības projektos. Pētniecībai un attīstībai atvēlētais finansējums ir gaužām mazs, tāpēc ir atbalstāmi pasākumi šādu investīciju veicināšanai," pauž Buceniece.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis piekrīt, ka OECD eksperti ir ļoti precīzi uzsvēruši virzienus, kur Latvijai jādodas, lai būtu izredzes uz tālāku labklājības pieaugumu. Taču analītiķu, profesionāļu, institūciju un arī politiķu aprindās šie uzstādījumi ir labi zināmi un diskutējami daudzus gadus, atgādina Gašpuitis.
"Tā teikt - zināt ir viens, bet tos sasniegt jau ir pavisam cita līmeņa izaicinājums. Laiks rit ātrāk, nekā uzlabojas mūsu sniegums, kā dēļ šie uzstādījumi savu aktualitāti nezaudēs arī pārskatāmā nākotnē," pauž Gašpuitis.
Ekonomists norāda, ka šāda OECD analīze ir vērtīga, lai stiprinātu sabiedrības izpratni un atbalstu veikt strukturālās reformas, kas ir politiski sarežģīts uzdevums un, ja arī veiktas, rezultāti nav tūlītēji. Piemēram, reformas izglītībā rit lēni, kaut visi saprot to, cik nozīmīgi tas ir. Gašpuitis norāda, ka pēdējos gadus dominē īstermiņa krīzes jautājumi, kas paņem administratīvos un finansiālos resursus.
"Primārais uzdevums, uz ko jāmeklē atbildes, ir - kā panākt tādu politisko konjunktūru, kas spētu veikt ātri un efektīvi nepieciešamās reformas, kā arī atraisītu uzņēmēju investīciju un attīstības apetīti. Jārēķinās, ka ieteiktie mērķi arī paģēr nepārtrauktu politisko izšķiršanos - respektīvi, cik novirzīt izpētei un attīstībai, uzņēmējiem, cik sociālajiem jautājumiem," piebilst Gašpuitis.
Jau ziņots, ka, lai veicinātu ilgtspējīgu dzīves līmeņa pieaugumu, Latvijai ir jādomā par mērķtiecīgu atbalstu neaizsargātām mājsaimniecībām un dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, vienlaikus uzlabojot prasmes, inovācijas un uzņēmējdarbības vidi, palielinot tautsaimniecības produktivitāti, veicinot eksportu pašreizējos sarežģītajos apstākļos, kā arī jāmazina sociālā nevienlīdzība, trešdien jaunākā ekonomikas pārskata par Latviju prezentācijā sacīja OECD ģenerālsekretārs Matiass Kormans.
Latvijas ekonomika labi atguvās no Covid-19 pandēmijas, taču turpmākai dzīves līmeņa paaugstināšanai būs nepieciešamas reformas, lai palielinātu produktivitāti, teikts jaunākajā OECD ziņojumā.