OECD aicina Latvijā paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam un tabakas izstrādājumiem

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Latvijai nepieciešama agresīvāka politika cīņai pret dzīvesveida faktoriem, kas apdraud sabiedrības veselību, pausts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā pārskatā par Latviju.

Statistikas dati liecina, ka ar dzīvesveidu saistīti faktori, ieskaitot gaisa piesārņojumu, 2019.gadā Latvijā bija nāves cēlonis 43% mirušajiem, kas ir krietni vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), turklāt ar diētu saistīti faktori bijuši iemesls 24% nāves gadījumu salīdzinājumā ar 17% vidēji ES.

OECD iesaka situāciju uzlabot ar sazarotu pieeju, ieskaitot sabiedrības informēšanas kampaņas, kā arī pilnībā izmantot akcīzes nodokli, lai mazinātu neveselīgu paradumu pievilcību.

Ziņojumā norādīts, ka, ņemot vērā robežu tuvumu, akcīzes nodokļa politika Latvijā tiek saskaņota ar Igaunijas un Lietuvas politiku, tomēr ir iespējas paaugstināt akcīzes nodokli, piemēram, destilētiem alkoholiskiem dzērieniem, mazo alusdarītavu alum un smēķējamai tabakai, turklāt, kā uzsver OECD, akcīzes nodokļa likmes visa veida alkoholiskiem dzērieniem un visiem tabaku un nikotīnus saturošiem produktiem ir jāpārskata regulāri atbilstoši valsts fiskālajiem un sabiedrības veselības mērķiem.

Pārskatā minēts, ka būtisku postu sabiedrības veselībai un ekonomikai nodara lielais alkohola patēriņš un alkoholisma izplatība. OECD eksperti secinājuši, ka samazinot vidējo alkohola patēriņu līdz 1-1,5 dzērieniem dienā būtiski palielinātos sagaidāmais mūža ilgums, samazinātos veselības aprūpes izdevumi un pieaugtu reālie ienākumi.

Tāpat pārskatā pausts, ka Latvijā smēķē 22,6% pieaugušo valsts iedzīvotāju, kas gan ir mazāk nekā trešdaļa pieaugušo tūkstošgades sākumā, tomēr joprojām vairāk nekā vidēji OECD, kur ikdienā smēķē 16,5% iedzīvotāju. OECD norāda, ka Veselības ministrija ir izstrādājusi stratēģiju smēķētāju skaita samazināšanai tuvāko gadu laikā.

Būtiska sabiedrības veselības problēma Latvijā, pēc OECD minētā, ir arī liekais svars, ko veicina fizisko aktivitāšu trūkums, slikti uztura paradumi, jo īpaši augļu un dārzeņu neiekļaušana uzturā, kā arī plašais saldināto bezalkoholisko dzērienu patēriņš.

Lai gan tādiem dzērieniem ir noteikts nodoklis, kurš šogad tiek dubultots dzērieniem, kuros cukura īpatsvars pārsniedz 80 gramus litrā, OECD pauž pārliecību, ka tādu nodokli vajadzētu attiecināt arī uz cukura aizvietotājiem, jo ari tie nodara kaitējumu cilvēka veselībai.

Gaidāmajās vadlīnijās sabiedrības veselībai 2021.-2027.gadam organizācija mudina darīt vairāk sabiedrības izglītošanai, piemēram, izvietojot brīdinājumus uz produktiem ar augstu sāls, cukura vai piesātināto tauku saturu.

Šādi OECD pārskati tiek publicēti reizi divos gados. 2022.gada ekonomikas pārskats par Latviju ir ceturtais - pirmais pārskats tika publicēts 2015.gada februārī. OECD mērķis ir sniegt valdībām palīdzību, nodrošinot tās ar iespējami labāko analīzi, pētījumiem, rekomendācijām un risinājumiem gandrīz ikvienā ekonomiskās politikas jomā.

Svarīgākais