Aptauja: cik daudzi ir iepazinušies ar bukletu "Kā rīkoties krīzes situācijā"?

© Lauris Aizupietis/F64

Katastrofu, pandēmiju vai karadarbības rezultātā var pazust elektrība, internets un mobilie sakari, var nestrādāt veikali, degvielas uzpildes stacijas un bankomāti. Lai zinātu, kā rīkoties krīzes situācijās iedzīvotājiem tika izstrādāts buklets par rīcību pirmajās 72 stundās. Bet cik daudzi ar to iepazinušies, skaidroja TV3 raidījums "900 sekundes".

“Kantar” veiktā aptauja liecina, ka tikai piektā daļa jeb 22% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem ir norādījuši, ka ir iepazinušies ar Aizsardzības ministrijas sagatavoto bukletu “Kā rīkoties krīzes situācijā”.

Desmitā daļa iedzīvotāju ir atzīmējuši, ka ar bukletu ir iepazinušies, tomēr nezina, kā rīkoties krīzes situācijās, bet 26% ir norādījuši, ka nav iepazinušies ar šo bukletu, tomēr zina, kā rīkoties. Savukārt trešā daļa iedzīvotāju atbildēja, ka nav iepazinušies ar bukletā rakstīto un nezina, kā rīkoties krīzes situācijā.

Latvijā

Tā, protams, bija sakritība, ka Latvijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze tikās ar tā dēvētās Palestīnas tā dēvētajiem ārlietu ministrijas pārstāvjiem aptuveni tajā pašā laikā, kad Palestīnas teroristi piedalījās, viņuprāt, uzjautrinošā pasākumā – nogalināto izraēliešu atdošanā Izraēlas valstij. Ko dara Latvijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze un kurš viņu ir pilnvarojis tikties ar tā dēvētās Palestīnas valsts tā dēvētās ārlietu ministrijas pārstāvjiem, lai apspriestu šīs “valsts” atzīšanu; vai Latvija grasās atzīt Palestīnas “valsti” – un citus jautājumus skaidrojām Ārlietu ministrijā.

Svarīgākais