Ceļošanai nederīgās pases nomainījuši 1556 iedzīvotāji

Mēneša laikā, kopš stājies spēkā ierobežojums izmantot ceļošanai ārpus Šengenas zonas pases ar derīguma termiņu 50 gadi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē šīs pases apmainījuši jau 1556 iedzīvotāji.

Saskaņā ar 2007.gada 13.novembrī apstiprinātajiem "Pasu noteikumiem” pases ar derīguma termiņu 50 gadi ir izmantojamas personas identificēšanai Latvijā, kā arī ceļojumiem uz Šengenas zonas valstīm, taču, ņemot vērā starptautisko praksi un ceļošanas dokumentu drošības prasības, braucieniem ārpus Šengenas zonas šīs pases no 1.novembra vairs nevar izmantot.

Lielākoties šis ierobežojums skar šo pasu turētājus, kuri ieplānojuši doties uz Īriju vai Lielbritāniju, kas vienīgās no visām Eiropas Savienības valstīm neietilpst Šengenas zonā, kā arī tos, kas ceļo uz Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, ASV vai citām valstīm, kuras nepiemēro Schengen Aquis noteikumus.

Ja personas rīcībā ir pase ar derīguma termiņu 50 gadi un plānots doties uz valsti, kas neietilpst Šengenas zonā, pirms ceļojuma nepieciešams noformēt jauno pasi. To iespējams izdarīt jebkurā no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajām nodaļām neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. Parastā kārtībā jaunais dokuments tiek izgatavots 20 dienu laikā, taču steidzamības kārtā ir iespējams pieteikties paātrinātai pases saņemšanai piecu vai divu darbadienu laikā. Līdzi nepieciešams ņemt tikai apmaināmo pasi, jo fotografēšana pasei notiek nodaļā uz vietas. Pensijas vecuma iedzīvotājiem valsts nodeva par pases izsniegšanu standarta termiņā ir noteikta 5 lati.

PMLP atgādina, ka kopš 2008.gada 1.jūlija ceļošanai nav derīgas arī visas Latvijas pilsoņu pases, kas izsniegtas līdz 2002.gada 30.jūnijam (ar ielīmētu fotokartīti). Visas pārējās Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pases, kas izsniegtas pēc šī datuma, ir derīgas gan ceļošanai, gan dzīvošanai Latvijā līdz to derīguma termiņa beigām.

Latvijā

Jau pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā Raimonds Pauls, būdams Kultūras ministrs, virzīja ideju par akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā. Toreiz tam naudas nebija. Vēlāk, kamēr Rīgā meklēja citus risinājumus, tikmēr reģionos uzbūvētas jau četras augstvērtīgas zāles, bet galvaspilsētā tādas joprojām nav. Taču nu ir sākusies “Rīgas Filharmonijas” būvprojekta izstrāde. Kā nākotnē izskatīsies Kongresu nams, ko jau jāpierod saukt par “Rīgas Filharmoniju” skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais