Lietuvas premjerministre: Baltijas valstis spētu atrast kopīgus risinājumus attiecībā uz Krievijas gāzi

Atsakoties no Krievijas gāzes, Lietuva savas vajadzības varētu pilnībā nodrošināt, izmantojot Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli, bet Baltijas valstu līmenī būtu iespējams atrast kopīgus risinājumus, pirmdien preses konferencē norādījusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis pagājušajā nedēļā aicināja Eiropu atteikties pirkt Krievijas energoresursus. Savukārt enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis izteicās, ka Lietuva varētu nevilcinoties atteikties no Krievijas koncerna "Gazprom" gāzes, ko tā saņem pa gāzesvadu caur Baltkrieviju, taču tas kaitētu abu pārējo Baltijas valstu enerģētiskajai drošībai.

Lūgta komentēt šos atšķirīgos vēstījumus, valdības vadītāja vēlreiz apliecinājusi, ka Lietuva savas vajadzības pilnībā var nodrošināt ar Klaipēdas termināļa palīdzību.

"Taču tikai Lietuvas vajadzības. Tas nozīmē - ja raugāmies plašāk par Lietuvas vajadzībām, ir jāatrod saskaņoti lēmumi, un es tiešām domāju, ka tos var atrast," uzsvērusi Šimonīte, kas pirmdien tikās ar Seima frakciju līderiem.

Pirms dažām dienām premjere žurnālistiem sacīja, ka Lietuva spētu izdzīvot bez "Gazprom" gāzes, bet pastāv "zināmas tehniskas lietas", kādēļ šī gāze joprojām tiek pirkta.

Par enerģētiku atbildīgie Baltijas valstu ministri pagājušajā nedēļā vienojās kopīgā paziņojumā, kurā asi nosodīja Krievijas sākto postošo militāro uzbrukumu Ukrainai, iestājās par enerģētisko drošību un neatkarību Ukrainā un Eiropā un uzsvēra, ka Baltijas valstis rīkosies koordinēti, lai nodrošinātu enerģētisko neatkarību no Krievijas energoresursu piegādēm, it īpaši no gāzes, kā arī rosinās paātrināt Ukrainas elektroenerģijas sistēmas integrēšanu kontinentālās Eiropas sinhronajā tīklā.

Caur Lietuvu "Gazprom" gāze tiek transportēta arī uz Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, savukārt caur Klaipēdas termināli sašķidrināto dabasgāzi iegādājas arī Latvijas un Igaunijas uzņēmumi.

Lietuva pagājušajā ceturtdienā pārtrauca Krievijas sašķidrinātās gāzes importu caur Klaipēdas termināli.

Kā ziņu aģentūru BNS iepriekš informējis Lietuvas valsts kontrolētais uzņēmums "Ignitis", kas pērk Krievijas gāzi, "Gazprom" gāzes apjoms pērn nesasniedza trešdaļu no tā kopējā gāzes portfeļa Lietuvā, un šī daļa samazinās, jo uzņēmums pērk vairāk sašķidrinātās dabasgāzes no citiem avotiem. "Ignitis" arī norādījis, ka janvārī tas "Gazprom" gāzi vispār nav pircis.

"Swedbank" ekonomists Nerijus Mačulis lēsis, ka Lietuva pērn par Krievijas gāzi izdevusi aptuveni 140 miljonus eiro. Viņaprāt, no Krievijas gāzes un elektrības būtu iespējams atteikties pilnībā - Lietuva tam ir gatava un nepieciešamā infrastruktūra tai ir.

Latvija jau patlaban var pārorientēties uz gāzes piegādi caur Klaipēdas LNG termināli, lai nebūtu jāizmanto Krievijas piegādātā dabasgāze. Klaipēdas LNG termināļa sašķidrinātās gāzes gazifikācijas jauda ir 40 teravatstundas (TWh) sezonā, savukārt sezonā patēriņš Lietuvā ir 20 TWh, Latvijā - 10 TWh, bet Igaunijā - piecas TWh.

Pagaidām problēma ir Lietuvas-Latvijas starpsavienojums. Klaipēdas LNG termināļa jauda ir 122 gigavatstundas (GWh) dienā, bet Lietuvas-Latvijas starpsavienojuma caurlaides spēja ir 67 GWh dienā.

Pārvades operatori jau strādā, lai palielinātu esošās sistēmas caurlaides spēju, palielinot spiedienu Lietuvas pusē. Tas varētu tikt izdarīts jau šomēnes.

Savukārt 2023.gadā, pabeidzot ELLI projektu, Lietuvas-Latvijas starpsavienojuma caurlaides spēja sasniegs 130 GWh dienā, kas nozīmē, ka būs iespējams izmantot visu Klaipēdas termināļa jaudu.