Krievija pēdējā laikā Latvijas pierobežā izvērtusi lielākās militārās aktivitātes kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas.
Tieši pēdējās dienās arī kaimiņzemes gaisa telpā novērota īpaši liela aktivitāte, intervijā aģentūrai LETA atzina Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.
Tas esot saistīts ar Krievijā plaši organizētajām militārajām mācībām, kuru norises gaitai seko līdzi un vērtē arī Latvijas eksperti.
Šī aktivitāte esot ne tikai gaisa telpā, bet arī uz sauszemes. Sārts apstiprināja, ka aktivitāte gaisa telpā saistīta gan ar mācībām, gan ar citiem lidojumiem un viņi pietuvojas Baltijas valstu gaisa telpai.
"Uz mūsu robežām notiek ļoti lielas mācības, un tās ir daudz lielākas nekā mācības, kuras notika neilgi pirms iebrukuma Gruzijā, uz Gruzijas robežām," sacīja Sārts.
"Kā militāri eksperti mēs cītīgi sekojam līdzi un vērtējam, kas tur notiek. Neapšaubāmi, mēs redzam likumdošanas izmaiņas Krievijā, kas ļautu viņiem daudz ātrāk un asāk reaģēt uz dažādām situācijām, ja nepieciešams," apliecināja Aizsardzības ministrijas pārstāvis.
Sārts atzīmēja, ka "ir jautājumi, kuri mums šobrīd jāuzdod ne tikai pie mums, bet arī NATO kontekstā, mēs tos uzdodam, un ir debates, kurā virzienā mums būtu jāiet". "Kopējā aina no mūsu redzējuma neuzlabojas. Tai pat laikā ir starptautiskais konteksts, kur ASV un NATO mēģina tuvināties Krievijai, tas ir ļoti labi, bet tam ir jāatbilst tam kontekstam visās citās jomās."
"Es neesmu politiķis, lai paustu kādu viedokli, kur mums jāiet, bet varu raksturot situāciju, kurā ir arī kaut kas satraucošs," sacīja Sārts.
Ministrijas amatpersona atzīmēja - "ja kādam šķiet, ka krīze ir vienīgais elements, kas notiek Latvijā, tad tas neatbilst patiesībai, un ir arī virkne citu elementu, kas notiek. Cilvēkiem jāsaprot, ka krīzē valsts ir ļoti vāja un attiecīgi ievainojama".
LETA jau ziņoja, ka gandrīz 12 500 Krievijas un Baltkrievijas armiju karavīru teju visu septembri piedalījās kopīgās militārās apmācības, kas, saskaņā ar oficiālo versiju, bija abu kaimiņvalstu sadarbības apliecinājums.
Kā norādīts Krievijas Aizsardzības ministrijas izplatītajā paziņojumā, manevros "Zapad-2009" piedalījās aptuveni 12 500 karavīru, no kuriem 5000 ir no Krievijas un 7000 -8000 - no Baltkrievijas, [kā arī] līdz pat 40 lidmašīnām un aptuveni 200 militārā transporta [vienību].
Krievijas un Baltkrievijas sadarbībai esot "izteikts aizsardzības raksturs", un tās mērķis ir "garantēt stabilitāti Austrumeiropas reģionā", informē Aizsardzības ministrija.
Krievijas laikraksts "Gazeta" ziņo, ka apmācību scenārijs imitē uzbrukumu Baltkrievijai un Krievijas bruņutehnikas kolonnu nosūtīšanu palīgā kaimiņvalstij.
"Zapad-2009" bija vienas no lielākajām Krievijas pēdējo gadu militārajām mācībām.