Raidījums: Latvijas iestādes kavējas arestēt Avena īpašumus
Eiropas Savienības sankcijas par Krievijas iebrukumu Ukrainā ir skārušas ne tikai Krievijas politiķus un amatpersonas, bet arī oligarhus. Latvijā zināmākais no tiem ir Pjotrs Avens, latviešu strēlnieka mazdēls, kurš pirms dažiem gadiem saņēma Latvijas pilsonību līdz galam neizprotamā procesā. Mūsu valstī ar viņu ir saistīts daudz lietu – labdarības fonds “Paaudze”, mūzikas festivāls “Rīga-Jūrmala”, iecere veidot muzeju Rīgā – līdz ar to daudz ir arī ar Avenu saistītu īpašumu. Tomēr ar to iesaldēšanu Latvijai neveicas tik ātri kā ar Triju Zvaigžņu ordeņa atņemšanu, konstatēja Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Lepnā Klauģu muiža Madonas novadā, nams Rīgas centrā, helikopters, kas vizinājis pašu Romas pāvestu - šiem īpašumiem, kas Avenam pieder pastarpināti vai daļēji, Latvijas iestādes visas darba nedēļas garumā arestus tā arī neuzlika.
Nedēļā, kad Latvijas pilsonis Pjotrs Avens tika iekļauts starptautisko sankciju sarakstā par atbalstu Ukrainas neatkarību apdraudošām darbībām, der atgādināt, kā viņš pilsonību ieguva. “de facto” jau 2021. gada maijā ziņoja, ka iespējamu korupciju saistībā ar 2016. gadā Avena saņemto pilsonību izmeklēja, bet nekonstatēja KNAB. Birojs gan secināja - Avenam esot izrādīta īpaša pretimnākšana.
Lietā saistībā ar Avena tikšanu pie pilsonības fiksētas uzņēmēja Gunta Rāvja sarunas ar politiķi Edgaru Jaunupu (LA), kurš savukārt tālāk komunicēja ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes toreizējo priekšnieku Vilni Jēkabsonu, liecina KNAB lēmums par procesa izbeigšanu. Sarunās ar Rāvi no Jaunupa izskan, ka kādam vajadzētu “iedot desmitnieku”, savukārt ar Jēkabsonu viņš plāno saskriešanos, lai padzertu tēju. Taču jelkādu korupciju visi iesaistītie noliedza gan KNAB, gan publiski.
Šonedēļ Edgars Jaunups publiski paziņoja, ka tagad nožēlojot padomu došanu Avenam pilsonības iegūšanas laikā, jo viņš esot izrādījies Putina sistēmas daļa. “Mana iesaiste šajā procesā bija tīri konsultatīva, es par to nesaņēmu nekādu atlīdzību, man lūdza padomu, es to neatteicu. Un vienīgā nauda, kas ir minēta sarunās šajā sakarā, bijusi saistīta ar sabiedrisko attiecību speciālistu piesaisti, ko viņa draugi Latvijā uzskatīja par nepieciešamu Avena publicitātes veidošanai. Es saprotu, ka šis ir jautājums, kur man jālūdz jums man uzticēties, bet tā ir taisnība,” pauda Jaunups “Facebook” ierakstā.
KNAB lēmumā gan nav redzams, ka pratināšanu laikā Jaunups būtu kaut ko stāstījis par sabiedriskajām attiecībām. Arī pirms gada sarunā ar “de facto” politiķa sniegtajā skaidrojumā par “desmitnieku” tā bija vien teorētiska versija. “Vai kaut kādā garā sarunā, kas man ir bijusi ar Rāvja kungu, kur šeit jūs man citējat 5 vai 10 sekundes no tās sarunas - tā saruna varbūt ilga stundu - cita starpā, varbūt par citu vispār lietu, varbūt, kā jau es teicu, par krīzes komunikācijas kaut kādiem jautājumiem, kuri toreiz tika gatavoti, bija kaut kāda frāze arī par naudu - neizslēdzu. Atkal - vai tas ir kaut kas nelikumīgs? Nē! Mana pārliecība - ja tāda persona kā šajā gadījumā Pjotrs Avens iegūst pilsonību, par krīzes komunikāciju der padomāt. Jo tas ir normāli, mediju lieta un tamlīdzīgi. To es arī, daloties ar savu pieredzi un izpratni, arī teicu, ka, manuprāt, tas ir gudri. Cik atceros, viņi izvēlējās to nedarīt, nekādu preventīvo publisko aktivitāti par šo jautājumu nespert. Nu super, nu!” pērn maijā klāstīja Jaunups.
Tagad politiskās diskusijas par to, vai Avenam būtu jāatņem pilsonība, ir aktualizējušās, taču vismaz pagaidām bez rezultāta. Pilsonības tematu nekomentē arī Avens, kurš šonedēļ publiski pauda, ka ir pārsteigts un pazemots par augstākā Latvijas valsts apbalvojuma zaudēšanu. Esot jādara viss, lai apturētu asinsizliešanu Ukrainā, pauda Avens, taču vispār nepieminēja Krievijas armijas virspavēlnieku Vladimiru Putinu vai viņa atbildību par kara sākšanu. Nekas nav zināms arī par to, ka Avens būtu pretojies karam tā pirmajā dienā, kad kopā ar vairākiem citiem uzņēmējiem tikās ar Kremļa saimnieku.
Eiropas Savienības sankciju sarakstā Avens nodēvēts par vienu no Putinam tuvākajiem oligarhiem, kurš aktīvi sniedzis materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju, un guvis no tiem labumu. Viņš sola šos pārmetumus apstrīdēt tiesā, taču līdz tam visi viņa īpašumi Eiropas Savienībā tiek iesaldēti.
Pret Avenu un citiem ieviesto sankciju praktisko piemērošanu Latvijā koordinē Ārlietu ministrija, bet sava loma ir arī Finanšu izlūkošanas dienestam (FID). FID Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieks Paulis Iļjenkovs stāsta: “Mēs proaktīvi apkopojām visas šīs sankcijas, visas fiziskās un juridiskās personas, un nosūtījām visām sankciju koordinācijas padomē iesaistītajām institūcijām. Tai skaitā tām institūcijām, kas uztur attiecīgos reģistrus: Uzņēmumu reģistrs attiecībā uz uzņēmumu kapitāldaļām, Tiesu administrācijai attiecībā uz Zemesgrāmatā iekļautajiem datiem par nekustamajiem īpašumiem, Civilās aviācijas aģentūrai attiecībā uz gaisa kuģiem, Jūras administrācijai attiecībā uz kuģiem. (..) Un ja viņi konstatē, ka reģistrā iekļautā ķermeniskā vai bezķermeniskā lieta, tai skaitā nekustamais īpašums, pieder sankcionētai personai, ir jāaizliedz atsavināt, jebkādā veidā pārdot vai mainīt īpašumtiesību struktūru šai te lietai.”
Ja kontus sankcionētām personām Latvijas bankas prot iesaldēt visai ātri, citādi izrādījās ar nekustamajiem īpašumiem un gaisa kuģiem. Par to liecina Avena piemērs, konstatēja “de facto”. Zināmākie Avena īpašumi Latvijā ir Klauģu muiža Madonas novadā, kas izrādīta dizaina žurnālos, un Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 19 nesen nopirktā māja, kurā Avens plānoja veidot latviešu un krievu mākslas muzeju.
Īpašums apkārt Lielajam un Mazajam Klauģu ezeriem juridiski sastāv no vairākiem zemesgabaliem. Lai gan sankcijas tika noteiktas jau pirmdien, vēl piektdien liegums bija uzlikts vien 11 hektārus lielam gabalam, uz kura ir tikai mežs. Ekskluzīvās muižas ēkas ar zemi apkārt tām arestētas nebija. Visticamāk, tas tāpēc, ka atbildīgās iestādes rīkojās ļoti formāli - arestēja zemesgabalu, kur redzams Avena vārds, jo uz viņu ir nostiprināta apbūves tiesība. Pārējie zemesgabali Avenam pieder caur daudzpakāpju shēmu - Latvijas uzņēmumu ķēdi, kur galā ir Avenam piederoša Kipras kompānija “Abacus (Cyprus) Limited”.
Šī pati Kipras firma ir 50 procentu īpašniece SIA “Country Heli” - otrs pastarpinātais līdzīpašnieks ir Krievijas uzņēmējs Jurijs Šeflers, kurš norādīts arī kā vienīgais SIA labuma guvējs. Šeflers sankciju sarakstā nav iekļauts. “Country Heli” nodarbojas ar tai piederošā helikoptera “Bell 429” iznomāšanu. Firmas valdes loceklis Juris Sitko, kas “de facto” apgalvo, ka ir devies pensijā, atzīst - iznomāts galvenokārt tiek pašiem sev, proti, Šefleram un Avenam. Ir gan bijuši arī komerclidojumi - piemēram, tieši ar šo kādreiz par 7,5 miljoniem ASV dolāru pirkto helikopteru no Aglonas uz Rīgu vests pāvests Francisks.
Lai gan faktiski sanāk, ka puse no šī helikoptera pieder Avenam, Civilās aviācijas aģentūra par to esot uzzinājusi vien pēc “de facto” jautājuma. Vai tam tiks uzlikts arests, paskaidrojumu “de facto” pagaidām nesaņēma.
Arests nav uzlikts arī kādreizējai bankas ēkai Rīgā, Valdemāra ielā, kurā Avens gribēja izrādīt savu porcelāna kolekciju. Māja pieder nodibinājumam “Aven Foundation”, kura dibinātājs un labuma guvējs ir Avens.
Eiropas Savienības Padomes regulā norādīts, ka iesaldēti tiek visi resursi, kas ir sankcionēto personu vai ar tām saistītu fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā. Līdz ar to tas, ka Klauģu muiža un topošais muzejs vēl vairākas dienas nebija arestēti, varētu būt izskaidrojams ar Latvijas iestāžu pieredzes trūkumu šādā situācijā. Neformāli gan skan mierinoši vārdi, ka nekas traks tāpat nevarot notikt - pārdot šos īpašumus Avens nevarot, jo viņa struktūru konti Latvijas bankās nedarbojoties.
Eiropas Savienības sankciju sarakstā iekļauts ir arī Avena ilggadējais partneris “Alfa-Bankā” Mihails Fridmans, kurš rezidē Londonā, kas viņu nekādos melnajos sarakstos ielikusi nav. Latvijā sankcijas viņu skārušas visai sāpīgi - konti ir iesaldēti Fridmanam caur Kipras firmu piederošajai SIA “Seagull Investments”. Šis uzņēmums nesen ir pabeidzis projektu “Sea-Breeze” Jūrmalā, Majoros, kur bijušās sanatorijas ēkā ir ierīkoti apartamenti. Vienu no tiem par vairāk nekā 5 miljoniem eiro ir nopircis Fridmans pats. No 17 apartamentiem pārdoti bija trīs - pārdot pārējos vismaz kādu laiku nebūs iespējams.