Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki izstrādā jaunu, unikālu antidotu pret radioaktīvo starojumu, apgalvo LU pārstāvji.
Lai pasargātos no radiācijas kokteiļa, kas var rasties kodolincidenta gadījumā, LU zinātnieki strādā pie kombinēta jauna tipa antidota izstrādes, kas iekļautu aizsardzību ne tikai pret joda nuklīdu, bet arī pret cēziju, talliju, stronciju, rubīdiju un citiem kaitīgajiem elementiem.
Ukrainā, Zaporižjas atomelektrostaciju (AES) teritorijā īstenotā apšaude nav izraisījusi radioaktīvo vielu noplūdi, bet tas nenozīmē, ka sabiedrība no tā pasargāti arī turpmāk, pauž LU. Augstskolā arī uzsver - ja kādā AES notiktu, piemēram, reaktora sprādziens, kā tas savulaik notika Černobiļā, tad piesārņojuma nonākšana Latvijas teritorijā ir tikai dažu stundu jautājums, ņemot vērā tam labvēlīgos apstākļus.
Tāpēc gan Latvijas armiju, gan arī iedzīvotājus ir svarīgi nodrošināt ar antidotiem, kas pasargātu no piesārņojuma uzkrāšanās organismā. Viens no svarīgākajiem aspektiem preparāta izstrādē ir nepieciešamība to izgatavot perorālai lietošanai jeb tablešu formā. Tas ļautu gan attīrīt ūdeni lielās teritorijās, gan ērti lietot Latvijas armijas karavīriem. Turklāt šis preparāts ir uz biopolimēra - oligosaharīda - bāzes, kas ļauj sorbēt arī stroncija radionuklīdus.
Antidota izstrādē piedalās LU Ķīmiskās fizikas institūta vadošie pētnieki Andrejs Grīnbergs un Gunta Ķizāne, LU Medicīnas fakultātes docente Kristīne Saleniece, maģistrants Uģis Eismonts, kā arī LU Ķīmijas fakultātes Artūrs Vīksna, docents Ingars Reinholds, doktorants Māris Bērtiņš un ķīmijas bakalaura programmas studente Karīna Anete Jefīmova.
LU norāda, ka Aizsardzības ministrijas iespējamais sniegtais finansējums varētu būt risinājums preparāta ātrai izstrādei, aptuveni pusgada griezumā. Jau pašlaik prezentētā zinātnieku darbība ministrijā esot guvusi labas atsauksmes.