Kopš 2014.gada, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, Valsts drošības dienests (VDD) sācis deviņus kriminālprocesus pret 12 personām par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā.
Divas personas ir notiesātas, savukārt pārējās izsludinātas starptautiskajā meklēšanā. Jau ziņojām, ka šī gada sākumā Augstākajai tiesai neierosinot kasācijas tiesvedību, stājies spēkā piecu gadu cietumsods krimināllietā, kurā par dalību bruņotā konfliktā Austrumukrainā apsūdzēts bijušais motokluba prezidents Ivars Kellijs.
Savukārt 2019.gadā Augstākā tiesa atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru daugavpilietim Artjomam Skripņikam par piedalīšanos bruņotajā konfliktā Austrumukrainā, apmācot jaunos karavīrus, piespriests piecu gadu cietumsods. Šis spriedums ir stājies spēkā.
Starp meklēšanā izsludinātajiem ir sevi par nacionālboļševiku dēvējošais Beness Aijo.
Tāpat dienestā norādīja, ka arī patlaban VDD redzeslokā atrodas personas, kuras aktīvi pauž atbalstu Krievijas agresijai pret Ukrainu. Dienests atgādina, ka Krimināllikums arī paredz atbildību par genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu attaisnošanu.
1.martā stājas spēkā grozījumi Nacionālās drošības likumā, kas ļaus Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi sākt dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos. Latvijas Krimināllikums paredz atbildību tikai tad, ja persona dotos uz Ukrainu, lai sniegtu atbalstu Krievijas spēkiem, mērķtiecīgi vēršoties pret Ukrainas neatkarību un teritoriālo vienotību.
Jau vēstījām, ka ceturtdien, 24.februārī, Krievijas armija iebruka Ukrainā, savukārt otrdien arī Baltkrievijas armija iegāja Ukrainas teritorijā.
Krievijas atbalstīta separātistu militārā ofensīva Austrumukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalos sākās jau pēc Krimas aneksijas 2014.gada aprīlī.