Ņemot vērā, ka ir dažādi veidi, kā skaitliski stiprināt valsts militāro kapacitāti, nav tā, ka obligātam militārajam dienestam obligāti būtu jābūt vienam no tiem, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš sacīja, ka Latvijā ir plānots aizsardzības kodolā paturēt profesionālus un aizvien labāk ekipētus bruņotos spēkus.
"Mūsu valsts militārās aizsardzības kodolā ir augsti profesionāli bruņotie spēki, kuru spējas un skaits tiks palielināts. Papildus tam, mums ir iespēja caur zemessardzi un caur rezervistiem palielināt to cilvēku skaitu, kuri ir labi apmācīti kara mākslā un vajadzības gadījumā ir iesaistāmi mūsu valsts kopējā aizsardzībā," norādīja premjers.
Kariņš sacīja, ka četru nedēļu laikā vairākas ministrijas kopdarbībā piedāvās, kā Latvija trīs gadu laikā var palielināt savu aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta, tai skaitā stiprinot iekšlietu struktūru budžetu.
Kopš pagājušajā nedēļā sāktā Krievijas iebrukuma Ukrainā vairākas reizes paaugstinājusies Latvijas pilsoņu interese par iestāšanos Zemessardzē.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (JV) situāciju raksturoja vēl tiešāk, proti, Zemessardzes struktūrvienībās veidojoties pat rindas un vēlēšanos pieteikties par zemessargiem izrādot visdažādākie Latvijas sabiedrības locekļi - latvieši, mazākumtautību pārstāvji. Vienlaikus Aizsardzības ministrija sadarbībā ar bruņotajiem spēkiem strādājot pie plāniem, kā kopumā palielināt ne tikai zemessargu, bet arī karavīru un rezerves karavīru skaitu.
Pabriks, komentējot jautājumu par obligātā militārā dienesta ieviešanu Latvijā, skaidroja, ka tas nav "glābšanas riņķis", kas pēkšņi radīs labākus apstākļus cīņai ar pretinieku, jo sistēmas nomaiņas ieviešanai būtu nepieciešams laiks - apmēram desmit gadu.
"Arī obligātajam militārajam dienestam ir daudz un dažādu vājo vietu, kas nav tādai sistēmai, kāda ir izstrādāta Latvijā. Es jums varu godīgi pateikt - ticiet man - tur, kur mums blakus esošajās valstīs nesen ir ieviests vai atjaunots militārais dienests, viņi nav nekādā veidā efektīvāki par Latvijas spēkiem," teica aizsardzības ministrs.
Viņš tāpat aicināja cilvēkus, kuri bieži runā par obligāto militāro dienestu, negaidīt kādus valdības lēmumus, bet jau tagad brīvprātīgi apgūt militārās prasmes. Vienlaikus viņš arī pauda, ka obligātā militārā dienesta esamība negarantē labu cilvēku sagatavotību karalaukā, kas pašlaik pierādās arī Krievijas gadījumā, jo daudzi no jaunajiem Krievijas kareivjiem, kas gan kādu laiku ir bijuši armijā, daudz nesaprot no kara vešanas mākslas, un tieši tādēļ viņi zaudē un padodas.
Pabriks arī uzsvēra Latvijas rūgto pagātni ar obligāto militāro dienestu padomju laikā, kas pamatotu nepieciešamību šajā brīdī lēmumus atstāt cilvēku ziņā jeb noteikt brīvprātības principu.