Mēneša laikā depozīta punktos nodoti vairāk nekā 94 000 dzērienu iepakojumu

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Latvijas iedzīvotāji februārī depozīta punktos nodevuši kopumā 94 392 tukšos dzērienu iepakojumus, informēja uzņēmuma SIA "Depozīta iepakojuma operators" pārstāvji.

Depozīta punktos līdz šim nodoti iepakojumi, kuros iepildīts 361 dažāds produkts no 50 dzērienu ražotājiem. Depozīta iepakojumi nodoti 746 dažādos automatizētajos depozīta punktos.

Uzņēmumā arī norāda, ka kopš februāra vidus, nodoto iepakojumu skaits pieaudzis 11 reizes. Šādu pieaugumu uzņēmuma pārstāvji skaidro ar veikalu plauktos pieaugošo depozīta produktu skaitu.

Februārī iekārtoti un atvērti 99 jauni automatizētie depozīta punkti un uzstādīti 70 taromātu, tādējādi sasniedzot kopumā 906 taromātus, no kuriem 849 taromāti šobrīd ir pieejami iepakojumu nodošanai. Plānots, ka līdz 1.maijam Latvijā darbosies vairāk nekā 1400 depozīta punktu - automatizētie un manuālie.

"Katru nedēļu pieaug tirgū laisto depozīta produktu skaits, kā arī taromātos nodoto iepakojumu apjoms, kas apliecina, ka depozīta sistēma pakāpeniski ienāk iedzīvotāju ikdienā," min "Depozīta iepakojuma operators" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Latvijas alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš vēsta, ka Latvijas dzērienu ražotāji veic aktīvu darbu, lai pēc iespējas ātrāk saražotajai produkcijai piemērotu dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu. "Pirmā depozīta sistēmas darbības mēneša beigās 20% no saražotās produkcijas ir ar Latvijas depozīta zīmi, savukārt martā jau vairāk nekā puse no saražotās produkcijas būs depozīta iepakojumā," viņš min.

Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga informē, ka depozīta iepakojumu pieņemšanas sistēmā visi posmi darbojas, un uzņēmumi aktīvi novērš nepilnības. Viņa ar sapratni uztverot to iedzīvotāju reakciju, kuri izsaka objektīvu kritiku sistēmas virzienā, jo sistēma vēl nav iepazīta un sabiedrība nebija rēķinājusies ar pārejas periodu, kas ir vajadzīgs ražotājiem un tirgotājiem.

Ar katru dienu tirdzniecības vietās parādās arvien vairāk dzērienu iepakojumu ar Latvijas depozīta zīmi, tuvākajā laikā tie plauktos jau dominēšot. VVD veicot pārrunas ar tirgotājiem, lai iedzīvotāju iespējas nodot tukšo taru sasniegtu arvien lielāku pārklājumu.

Lai pārliecinātos par depozīta iepakojuma pieņemšanas tīkla darbību, VVD ir sācis izlases veida pārbaudes tirdzniecības vietās. Kopumā veiktas 36 pārbaudes, lielākajā daļā pārbaužu pārkāpumi nav konstatēti vai arī tie operatīvi novērsti.

VVD februārī nav piemērojis soda sankcijas pret tirgotājiem. Visu pārejas periodu tiks piemērots "iecietības režīms" pret dažādām neatbilstībām, ja tirgotājiem būs pamatoti iemesli, kuru dēļ radušies sarežģījumi ar sistēmas ieviešanu un tās nepārtrauktības nodrošināšanu, tomēr tas nenozīmē, ka tirgotājs vispār var nepieņemt izlietoto depozīta iepakojumu, skaidro VVD ģenerāldirektore.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 1.februārī Latvijā darbību sāka depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem.

Depozīta sistēmā var nodot stikla, PET un metāla (skārdenes) bezalkoholisko, visu veidu alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam jāiemaksā depozīts 0,1 eiro apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas var saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma ir nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums ir iztukšots.

Līgums ar depozīta iepakojuma operatoru ir obligāti jāslēdz pārdevējiem par tirdzniecības vietām valstspilsētās, kuru tirdzniecības zāles platība ir vienāda vai lielāka par 300 kvadrātmetriem, kā arī par tirdzniecības vietām citās administratīvajās teritorijās, kuru tirdzniecības zāles platība ir vienāda vai lielāka par 60 kvadrātmetriem.

Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt kompānijai "Depozīta iepakojuma operators".

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.