Anda Rožukalne stājas sabiedrisko mediju ombuda amatā

© f64.lv, Kaspars Krafts

Šodien amata pienākumus sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda amatā sāks pildīt Anda Rožukalne, informē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP).

SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis norāda, ka, apzinoties šī konkursa vēsturisko nozīmi, SEPLP ir īpaši gandarīta, ka konkursa gaitā ir nonākts pie ļoti spēcīgas ombuda amata kandidatūras, kas savas līdzšinējās profesionālās un akadēmiskās karjeras laikā jau ieguvusi plašu atpazīstamību sabiedrībā mediju darbības un ētikas jautājumos.

"Mūsu izvēlētais sabiedrisko mediju ombuds būs celmlauzis, tādēļ īpaši svarīga ombuda darbā būs jaunās institūcijas noturīgu pamatu veidošana un plašas sabiedrības uzticības iegūšana," uzsver Siksnis.

"Sabiedrisko mediju ombuda pozīciju redzu kā radošu iespēju izveidot kvalitatīvu institūciju sabiedrisko mediju un visas sabiedrības uzticēšanās un atbildīgas sadarbības veicināšanā. Ombuda galvenais uzdevums ir stiprināt un aizsargāt sabiedrisko mediju neatkarību, jo izkopta profesionālā ētika palielina brīvas un radošas darbības iespējas, nevis tās ierobežo," norāda Rožukalne.

SEPLP valdes loceklis Jānis Eglītis atklāj, ka ombudam būs ļoti nozīmīga loma, - ciešā sadarbībā ar sabiedrisko mediju galvenajiem redaktoriem veicināt šobrīd, viņaprāt, nepietiekamo dialogu starp sabiedriskajiem medijiem un sabiedrību jautājumos, kas skar Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un "LSM.LV" redakcionālās izvēles, sekot līdzi, kā žurnālisti ievēro profesionālas ētikas normas, veicināt kopējo izpratnes līmeni sabiedrībā un politiķu vidū par sabiedrisko mediju misiju un uzdevumiem, kā arī stiprināt atbildīgu un neatkarīgu žurnālistiku Latvijā.

Kopumā 8.novembrī izsludinātajā konkursā pieteicās trīs kandidāti, kuri visi tika izvirzīti otrajai kārtai. Pēc kandidātu uzklausīšanas un izvērtēšanas otrajā kārtā konkursa komisija 8.decembrī nolēma konkursa pēdējai kārtai izvirzīt vienu kandidātu. Konkursa pēdējā kārtā ombuda amata kandidatūra tika saskaņota ar Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ētikas padomju pārstāvjiem, kā to paredz likums.

Konkursa komisijas sastāvā darbojās SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis, padomes locekļi Sanita Upleja-Jegermane un Jānis Eglītis, kā arī ar novērotāja un padomdevēja tiesībām Skaidrīte Lasmane, kuru deleģējusi Latvijas Mediju ētikas padome.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds ir jauns sabiedriski nozīmīgs amats, kura ieviešanu paredz jaunais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums, kas ombuda izvēli atklātā konkursā un ievēlēšanu amatā uz pieciem gadiem uztic SEPLP.

Saskaņā ar likumu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds pārrauga sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību likumā noteiktajam sabiedrisko mediju darbības mērķim - nodrošināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību, atbildīgumu sabiedrības priekšā un veicināt to kvalitatīvu darbību.

Ombuds pārrauga arī sabiedrisko mediju darbības atbilstību likumā noteiktajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām un pēc savas iniciatīvas vai uz personu iesniegumu pamata sniedz atzinumus par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu atbilstību minētajiem dokumentiem.

Likumā noteikts, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds veicina sabiedrības medijpratību un uztur personisku saikni ar sabiedrību, kā arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds pēc sabiedrisko mediju lūguma sniedz konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar to ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām.

Paredzēts, ka ombuds ne retāk kā reizi gadā publicē SEPLP tīmekļvietnē un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tīmekļvietnēs ziņojumu par savu darbu.

Latvijā

Piecas bijušās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes amatpersonas – gandrīz visa bijusī Akcīzes nodokļa nodaļa ar pašu vadītāju Ģirtu Kaņepu priekšgalā – ir uz apsūdzēto sola lietā par nelikumībām akcizēto preču iznīcināšanas procesā. Kā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”, saskaņā ar apsūdzību VID darbinieki vairāk nekā gada garumā regulāri piesavinājās iznīcināšanai domāto alkoholu un cigaretes, pirms tam viltojot iznīcināšanas aktus. Savu vainu daļēji atzīst tikai viens no bijušajiem nodokļu inspektoriem, vēsta raidījums "De facto".

Svarīgākais