Iesaka reformēt izglītības sistēmu

Strukturālā bezdarba problēmu risināšanai nepieciešams aktīvi pievērsties izglītības sistēmas reformām, īpašu uzsvaru liekot uz profesionālo un augstāko izglītību, šodien "Swedbank" rīkotajā diskusijā atzina gan privātā, gan valsts sektora pārstāvji.

Strukturālais bezdarbs, kas liecina par neatbilstību starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu, proti, potenciālo darbinieku prasmes neatbilst darba devēju prasītajām, un/vai ir vērojama zema darba ņēmēju mobilitāte, pagaidām vēl nav ieskaņojies Latvijā, taču vairākas tendences liecina par to, ka tas var notiks nākotnē. To atzina gan "Swedbank", gan Latvijas Bankas, gan uzņēmēju pārstāvji.

Piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle norādīja, ka būtu jātiecas uz to, lai uzņēmēju un izglītības iestāžu darbība notiktu visos līmeņus, tādējādi sekojot līdzi pieprasījumam darba tirgū un arī nodrošinot nepieciešamās kvalifikācijas speciālistus. Vienlaikus viņa arī piebilda, ka ne tikai skolās un universitātēs apgūtās prasmes liecina par cilvēka kvalifikāciju, bet arī dzīves laikā gūtā pieredze var būt vienlīdz svarīga.

Savukārt Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš stāstīja, ka viņa pārstāvētās nozares uzņēmēji krīzes laikā atlaida aptuveni 30% no kopējā darbinieku skaita, taču darbinieki tiek pieņemti atpakaļ jau no šā gada sākuma un pagaidām nozarē kopumā būtisku problēmu darbinieku piesaistē nav. Protams, jau tagad esot arī tādi uzņēmumi, kam ir grūtības atrast piemērotas kvalifikācijas darbiniekus.

Rantiņš pieļāva, ka metālapstrādes nozarē jau nākamajā gadā uzņēmumi saskarsies ar kvalificētu darbinieku trūkumu, jo iekšējie resursi būs izsmelti.

Rantiņš arī uzsvēra, ka, lai piesaistītu jauniešus tehniskajām skolu programmām, nepieciešama arī skolu modernizācija, sniedzot iespēju jaunietim iemaņas apgūt nevis uz aizvēsturiskas iekārtas, kas praksē vairs netiek pielietota, bet gan uz mūsdienu iekārtām, kas ir atbilstošas reālajiem darba apstākļiem.

Arī Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks, komentējot iespējas risināt strukturālo bezdarbu, uzsvēra, ka vispirms būtu jārisina jautājumi, kas ir saistīti ar izglītības sistēmu, kurā ir nepieciešamas izmaiņas.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais