Premjers: Putins pret Ukrainu sācis brutālu karu; Latvija turpinās palīdzēt Ukrainai

Latvijas turpinās atbalstīt Ukrainu dažādos veidos, lai palīdzētu tai noturēties laikā, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins pret to sācis brutālu karu, šodien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš uzvēra, ka Latvija jau ir atbalstījusi Ukrainu gan ar pretgaisa raķetēm, gan ar medikamentiem, gan citos veidos.

Atrodamies situācijā, kurā Krievijas Putina režīms veic karu un neprovocētu iebrukumu miermīlīgā, demokrātiskā Ukrainā, uzsvēra valdības vadītājs.

Pašlaik informācijas telpā arī klejo dezinformācija, tāpēc Kariņš aicina pārbaudīt informācijas avotus un sabiedrībai uzturēt mieru.

Mēs Latvijā esam drošībā ar spēcīgiem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), tāpat mūsu NBS līdzdarbojas ar pasaulē spēcīgākās drošības alianses NATO spēkiem, uzsvēra premjers, atzīmējot, ka Latvijā jau ir ieradušies ASV karavīri ar savu tehniku, tāpat arī Kanādas spēki plāno sniegt savu papildu pienesumu.

Kariņš uzsvēra, ka Putins ir panācis aizvien ciešāku rietumu, tajā skaitā NATO valstu saliedētību. Premjers norādīja, ka pēc Putina veiktā iebrukuma viņš Eiropas Savienībā aicināja sniegt militāru atbalstu Ukrainai un dažas dienas vēlāk esam piedzīvojuši vēsturiskas pārmaiņas, kad NATO un ES ir gatava pretstāvēt Putina agresijai pilnīgi citā līmenī.

Tajā skaitā Vācija pēc 70 gadu aizlieguma sūtīt ieročus uz konflikta zonām tagad sūta ieročus uz Ukrainu, tāpat gan Vācija nolēmusi palielināt finansējumu aizsardzībai, gan arī citas valstis saprot šādu nepieciešamību, atzīmēja politiķis.

Atbildot uz jautājumu par iespējām starptautiskā līmenī vēl vairāk pastiprināt sankcijas pret Krieviju, pēc iespējas samazinot tirdzniecības attiecības ar Krieviju, Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars pavēstīja, ka koalīcija ir vienojusies par to, kā kopīgi strādāt pie tālākiem soļiem šajos jautājumos.

Kā ziņots, šodien valdošajā koalīcijā panākta vienošanās, ka tuvāko trīs gadu laikā Latvijas aizsardzības budžets tiks palielināts līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta, pavēstīja Kariņš.

Koalīcija, kurai varas saglabāšanai rudenī vēl priekšā Saeimas vēlēšanas, arī apņēmusies palielināt Iekšlietu ministrijas (IeM) budžetu, lai stiprinātu policiju un robežsardzi, atzīmēja valdība vadītājs.