ĀM: Svarīgi sniegt palīdzību Ukrainai organizētā veidā; norāda platformu, kurā to darīt

© Ģirts Ozoliņš / F64

Lai ātrāk sasniegtu mērķi, svarīgi sniegt palīdzību Ukrainai organizētā veidā, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).

Kā informēja Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), LDDK padome un biedri šodien tikās ar ĀM parlamentāro sekretāri, Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāru Edmundu Valanti, labklājības ministru Gati Eglīti (JKP) un "Gribu palīdzēt bēgļiem" kustības izveidotāju Egilu Grasmani, lai pārrunātu situāciju Ukrainā un atbalstu Ukrainas tautai.

Kalniņa-Lukaševica sēdē atzinīgi vērtēja Latvijas sabiedrības saliedētību un atvērtību šajos apstākļos, demonstrējot briedumu un spēku. Viņa norādīja, ka ĀM ir ciešā saziņā gan ar Eiropas Savienības institūcijām, gan Ukrainas pusi, lai operatīvi nodrošinātu palīdzību.

Visi uzņēmumi, kas ir gatavi ziedot dažādas preces, ir aicināti to darīt, izmantojot platformu - vienas pieturas punktu "ukraine-latvia.com". Šajā saitē ir atrodama informācija arī par izmitināšanas iespējām, vīzām un citu nepieciešamo palīdzību ukraiņiem. Kalniņa-Lukaševica informēja, ka šajā ceturtdienā Saeima pieņems likumu, kas Ukrainas patvēruma meklētājiem ļaus strādāt, mācīties un saņemt sociālo palīdzību Latvijā.

Valantis pauda, ka EM patlaban risina izmitināšanas jautājumus ilgtermiņā un gatavo arī Ministru kabineta noteikumus, lai iespējami ātrāk sniegtu nepieciešamo atbalstu. Viņš arī uzsvēra, ka EM sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) strādā pie tā, lai maksimāli ātri nodrošinātu bēgļiem darba iespējas Latvijā.

Labklājības ministrs sniedza informāciju par likumprojektu "Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums", kuru plānots pieņemt rītdienas valdības sēdē. Ministrs norādīja, ka svarīgi, lai pieņemtajā likumā būtu elastīgi nosacījumi, kas saistīti, piemēram, ar vakances izsludināšanu Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), vidējo algu valstī.

Arī LDDK uzsvēra, ka nodarbinātības nosacījumiem jābūt pēc iespējas tādiem pašiem kā gadījumos, kad darba devējs nodarbina Latvijas iedzīvotājus, izņemot prasības attiecībā uz valsts valodu un obligāto veselības pārbaudi. Tas palīdzētu izvairīties no papildu administratīvā sloga radīšanas un atceltu jebkādus ierobežojumus šo cilvēku nodarbināšanai.

LDDK aicināja izglītības sektora biedrus, visas Latvijas izglītības iestādes, zinātniskās institūcijas, akadēmiskās kopienas, studentus, skolēnus, pašvaldības un sabiedrību kopumā būt solidāriem ar Ukrainu un Ukrainas cilvēkiem, sniedzot nepieciešamo atbalstu.

LETA jau rakstīja, ka Krievija ceturtdienas rītā sāka uzbrukumu Ukrainai.

Latvijā

Ar valsts drošību saistītiem prioritārajiem pasākumiem 2025.gadā paredzēts novirzīt 284,3 miljonus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kuru ceturtdien izskatīs valdība.