Muižniece: Vēlme no 1.septembra skolās mācīt tikai latviešu valodā ir mazākumtautību bērnu sodīšana
Nacionālās apvienības (NA) vēlme no 1.septembra visās skolās mācīt tikai latviešu valodā ir mazākumtautību bērnu sodīšana, pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).
Reaģējot uz Nacionālās apvienības ierakstu "Twitter", kurā politiskais spēks aicina no nākamā mācību gada nodrošināt mācības tikai latviešu valodā, Muižniece komentē, ka strauja valodas maiņa skolās nebūs godīga pret mazākumtautību skolēniem, skolotājiem un vecākiem.
Ministre skaidro, ka jau ir sākusies uzņemšanas nākamajam mācību gadam, tāpēc pēkšņa valodas maiņa skolās, kur skolēni jau ir pieteikušies, ir sava veida sodīšana. Tādēļ esot nekorekti sodīt skolēnus, kuru dzimtā valoda nav latviešu.
Tādēļ ministre iesaka jauno skolu valodas reformu iesākt ar nākamo, 2023./2024.mācību gadu, kad uzņemšana pirmajās klasēs notiktu latviešu valodas plūsmā.
Priekšnosacījums reformas ieviešanai ir dalīt izglītības posmus, kuros tiks ieviestas šīs reformas. Ministre skaidro, ka posmiem jābūt īsākiem, lai pāreja notiktu ātrāk un veiksmīgāk.
Pēc Muižnieces paustā, iepriekšējās reformas valodas jautājumos ir radījušas labus priekšnosacījumus, lai veidotu nākamo reformu. 2004.gadā izveidotais bilingvālais modelis un 2019.gadā ieviestais nosacījums, ka visām pirmsskolām ir jāmāca latviešu valodā, palīdz pēdējos divus gadus mazākumtautību bērniem integrēties latviskā vidē.
Tāpat ministre uzskata, ka tas palīdzēs ilgtermiņā mazākumtautības pārstāvjiem integrēties sabiedrībā. Tādēļ, lai nodrošinātu, ka mazākumtautību pārstāvji izmanto to pašu informatīvo telpu un ir tādi paši iedzīvotāji kā latviešu tautības cilvēki, ir nepieciešams integrāciju nodrošināt jau skolā. Ministre uzsver, ka ir nepieciešams pārstāt dalīt skolas latviešu un mazākumtautību skolās.
Jau ziņots, ka iepriekš Muižniece aicināja visiem Latvijas dzīvojošiem bērniem nodrošināt vienādu kvalitatīvu izglītību un tikai valsts valodā.
Aicinājumu ministre pamatoja ar Krievijas amatpersonu paziņojumu, ka Ukraina nekad nav pastāvējusi kā valsts esot tikai apliecinājis to, cik svarīgi ir stiprināt savas valsts pamatvērtības, tostarp valsts valodu.