Nekorekts ir Valsts kontroles (VK) apgalvojums, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) noteiktie tarifi ir nepamatoti, jo tie aprēķināti pēc direkcijas izstrādāts metodikas, turklāt revīzijas ziņojumā nav norādīti nekādi pakalpojumu pašizmaksas aprēķini.
Par to biznesa portālu "Nozare.lv" informēja CSDD.
Kā ziņots, revīzijā VK konstatējusi, ka atsevišķu direkcijas pakalpojumu tarifi ir noteikti nepamatoti.
Direkcija uzsver, ka Valsts kontrole CSDD darbībā neesot konstatējusi nevienu normatīvā akta pārkāpumu un tā nevarot būt atbildīga par normatīvo aktu nepilnībām.
CSDD neesot valsts budžeta iestāde, un tās darbības finansiālo pamatu var veidot tikai un vienīgi ieņēmumi no sniegtajiem pakalpojumiem.
CSDD atzīst, ka atsevišķu pakalpojumu izmaksu segšanā pielieto šķērssubsīdijas principu un šādu praksi plaši izmanto uzņēmumi gan Latvijā, gan arī citur pasaulē. Tas neesot nekas prettiesisks vai ārkārtējs, ņemot vērā katra konkrētā uzņēmuma darbības specifiku.
Turklāt virkne CSDD pakalpojumu tiekot sniegti vispār bez maksas, piemēram, CSDD e-pakalpojumi, transportlīdzekļu norakstīšana, velosipēdu eksāmenu pieņemšana un velosipēdista apliecības izsniegšana. Šie pakalpojumi tiekot finansēti no citiem CSDD pakalpojumiem - transportlīdzekļu reģistrācijas, valsts tehniskā apskates un vadītāju kvalifikācijas eksāmenu pieņemšanas un vadītāju apliecību izsniegšanas, bez tam atsevišķiem pakalpojumiem, piemēram, individuālo numurzīmju izsniegšanai, tiekot piemērots ievērojami paaugstināts tarifs.
CSDD uzsver, ka tiek realizēti bērnu izglītības projekti satiksmes drošības jautājumos, kā arī visi sabiedrības izglītojošie un informējošie pasākumi - satiksmes drošības kampaņas. To, ka tādi pasākumi ir nepieciešami, pierādot Latvijas sasniegtais ceļu satiksmes drošības jomā, kur Latvijai ir labākie rezultāti Eiropā. Latvijā bojā gājušo skaits laika posmā no 2001.gada līdz 2010.gadam ir samazinājies par 54%.
Direkcija arī uzsver, ka tehniskās apskates veikšana Latvijā nav nodota privātajām sabiedrībām. Transportlīdzekļu tehnisko kontroli valsts tehniskās apskates ietvaros Latvijā veic pašas CSDD veidoti kopuzņēmumi, kas visi ir akreditēti, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likumu. Tie tika izveidoti laika posmā no 1994. līdz 1998.gadam atbilstoši tā laika normatīvajiem aktiem. Līdz ar to bez valsts budžeta līdzekļu izmantošanas līdz 2004.gadam valstī tika izveidots viens no modernākajiem tehnisko apskašu staciju tīkliem Eiropā.
Bez ārvalstu investoru piesaistes tas nebūtu paveicams, uzsver direkcija.
Latvijā par tehniskās apskates veikšanu esot otra zemākā cena Eiropā, turklāt pakalpojumu klāsts, ko saņem klients, esot viens no modernākajiem un pilnīgākajiem, kurā tiek kontrolēts gan transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis, gan arī tas, vai transportlīdzekļa īpašnieks ir veicis visus valsts noteiktos maksājumus - nodevas, nodokļus un sodus. Turklāt šo valsts funkciju administrēšanai netiekot tērēti valsts budžeta līdzekļi.
CSDD skaidro, ka nepiekrīt Valsts kontrolieres Ingūnas Sudrabas publiski paustajam viedoklim, ka direkcija nepamatoti noteikusi tarifus tiem pakalpojumu, kurus tā sniedz monopola stāvoklī un kurus it kā vajadzēja apstiprināt Ministru kabinetam. Jau 2006. un 2007.gadā, Ministru kabinetā izvērtējot visus CSDD sniegto pakalpojumu tarifus, valdība noteikusi tarifus, kurus jāapstiprina valdībā, un tarifus, kurus ir tiesīga noteikt pati CSDD.
Direkcija uzsver, ka VK revīzijas ziņojumā būtībā ir tikai pausts Valsts kontroles revidentu viedoklis par attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem, nevis konstatēta nepamatota CSDD rīcība.
Kā ziņots, VK revīzijā konstatējusi, ka Satiksmes ministrijas (SM) īstenotā CSDD pārvaldības politika ir pilnveidojama, lai nodrošinātu CSDD akcionāra funkciju efektīvu izpildi.
SM kā valsts kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājai ir tiesības ietekmēt CSDD darbības stratēģiju, tajā skaitā noteikt sabiedrības darbības rezultātus, līdzsvarot darbības finanšu un sociālos mērķus, kā arī regulāri izvērtēt stratēģisko mērķu īstenošanu un ieguldīto aktīvu atdevi. SM minētās tiesības nav pilnībā izmantojusi, kā rezultātā CSDD izstrādā un īsteno ilgtermiņa attīstības plānus, pati nosakot peļņas apmērus, investīciju apjomus un virzienus, skaidro VK.
VK arī norāda, ka CSDD apstiprina tarifus daļai pakalpojumu, kuri tiek sniegti, pildot deleģētus valsts pārvaldes uzdevumus. Līdz ar to nav ievērota normatīvajos aktos noteiktā prasība, kas paredz Ministru kabineta kompetenci šo tarifu apstiprināšanā, un nav nodrošināta valsts uzraudzība pār uzdevumu, kas tiek veikti, atrodoties monopola situācijā, izpildi.
VK konstatēja, ka tehniskās kontroles pakalpojumu nodošana privātajām sabiedrībām ir notikusi, nerīkojot atklātas atlases procedūras, tādējādi nenodrošinot visiem privātajiem komersantiem vienlīdzīgas konkurences iespējas transportlīdzekļu tehniskās kontroles tirgū. VK norāda uz risku, ka arī turpmākā komersantu akreditācija tehniskās kontroles pakalpojumu sniegšanai būs formāla, jo komersanti, darbojoties tehniskās kontroles tirgū pēdējo 15 gadu laikā, ir guvuši būtiskas priekšrocības turpmākai akreditācijai.
VK uzsver, ka CSDD ir radījusi labvēlīgus finansiālos apstākļus akreditētajām privātajām kapitālsabiedrībām, nodrošinot to darbības rentabilitāti. Tas panākts, nododot komersantiem tehniskās kontroles stacijas, kurās ir liela transportlīdzekļu plūsma un izdevīgs investīciju atmaksāšanās periods, bet ne kontroles stacijas Balvos, Alūksnē un Gulbenē ar nelielu transportlīdzekļu plūsmu.
VK norāda uz nepilnībām normatīvajos aktos, kā rezultātā radīta ietekme uz budžeta ieņēmumiem. Lai gan normatīvie akti paredz sodu transportlīdzekļa vadītājam par transportlīdzekļa vadīšanu bez derīgas tehniskās apskates, tajos nav noteikti mehānismi un transportlīdzekļu īpašnieku atbildība par tādu transportlīdzekļu pienācīgu uzglabāšanu vai likvidāciju un noņemšanu no uzskaites, kuriem ilgstoši nav veikta tehniskā apskate.
Apmēram pusei jeb 46,8% (537 640) no reģistrētajiem transportlīdzekļiem šā gada 1.janvārī nebija derīgas tehniskās apskates.
Normatīvo aktu nepilnību dēļ 2009.gadā budžetā netika ieskaitīti vismaz 199 166 lati kā valsts nodeva par transportlīdzekļiem ar derīgu tehnisko apskati, jo normatīvie akti paredz nodevas maksājumu tikai par kārtējo gadu, bet nenosaka prasību par nodevas samaksu, ja iepriekšējos gados transportlīdzeklis bijis reģistrēts Latvijā, bet par to nav maksāta nodeva.
Likumības revīzija CSDD darbības atbilstības normatīvo aktu prasībām un efektivitātes izvērtējums veikts par laika posmu no no 2008.gada 1.janvāra līdz šī gada 30.jūnijam