Rietuma: Visai kino industrijai Latvijā un globālā mērogā ir problēmas atrast līdzfinansējumu

Visai kino industrijai gan Latvijā, gan globālā mērogā ir problēmas atrast līdzfinansējumu, šonedēļ notikušajā nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" un Latvijas Kultūras akadēmijas veidotajā diskusijā atzina Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma.

Viņa skaidroja, ka šāda problēma pastāv pat attīstītākajās Eiropas valstīs kā Vācija, jo Eiropa finansē tikai daļu no filmai nepieciešamā budžeta. NKC vadītāja norādīja, ka finansējuma problēmas šī un nākamā gada sākumā tiks aktualizētas.

Diskusijā arī citi kino jomas eksperti norādīja uz dažādām problēmām Latvijas kino nozarē. Producente Alise Ģelze izcēla zemu finansējumu īsfilmām un īsfilmas kā žanra nenovērtēšanu Latvijas kino.

Kinokritiķe Daira Āboliņa minēja, ka, pēc viņas domām, Latvijā radītās īsfilmas neatbilst kinoteātru formātam, bet gan televīzijai.

Režisors un producents Matīsa Kaža uzskata, ka īsfilmu žanra problēma slēpjas tajā, ka Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas studentiem, kuriem studiju gados ir jāizveido četras īsfilmas, studiju kursi nav pietekami veiksmīgi organizēti.

Tikmēr SIA "Latvijas mobilais telefons" viedtelevīzijas satura vadītāja Anna Rozenvalde diskusijā izcēla pozitīvo pienesumu, ko kino nozarei ir nesušas straumēšanas platformas. Viņa klāstīja, ka straumēšanas platformas ir gan jauns papildu finansējuma avots producentiem filmu radīšanai, gan arī otrā iespēja filmām, kas kinoteātros tiek rādītas salīdzinoši īsu laiku.

Turpretī Āboliņa uzskata, ka straumēšanas platformas rada negatīvu efektu, piemēram, viņasprāt, tieši straumēšanas platformu dēļ filma "Emīlija. Preses karaliene" neguva pietekami augstus rezultātus, jo tika radīti apstākļi, ka tā vienlaicīgi bija skatāma gan kinoteātrī, gan izklaides platformās.

Rietuma savukārt pauda viedokli, ka ar konkrēto filmu - "Emīlija. Preses karaliene" - tika demonstrēta fleksibilitāte - tas bija eksperiments, kas citās valstīs, piemēram, Francijā, nebūtu iespējams.

Tikmēr producents Guntis Trekteris atzīmēja, ka kino nozares speciālistiem ir jādomā par satura radīšanu jaunākai paaudzei, ņemot vērā šo cilvēku augsto viedierīču patēriņu. Eksperti arī minēja, ka vecākiem būtu jāpieradina savi bērni skatīties filmas.