Labklājības ministrija atklāj, kādu finansiālo palīdzību varētu saņemt bēgļi no Ukrainas

© Vladislavs Proškins/F64

Bēgļi no Ukrainas varētu saņemt garantētā minimālā ienākuma pabalstu un pabalstu krīzes situācijā un citu atbalstu, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijā (LM).

Civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas saistībā ar Krievijas izraisīto militāro konfliktu, Latvijā tiks sniegti valsts un pašvaldību sociālā atbalsta pasākumi. LM, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un sociālie dienesti šodien vienojās par tiesību aktos nosakāmajiem atbalsta pasākumiem.

Paredzēts, ka ieceļojušajiem Ukrainas iedzīvotājiem tiks noteiktas tiesības saņemt garantētā minimālā ienākuma pabalstu un pabalstu krīzes situācijā. LM un LPS ir vienisprātis, ka sākotnēji šie pabalsti piešķirami bez priekšnosacījumiem par iesniedzamajiem dokumentiem, deklarēto dzīves vietu un neparedzot veikt ienākumu un materiālās situācijas izvērtējumu.

Ieceļojušie Ukrainas iedzīvotāji varēs saņemt arī tā saucamās "pārtikas un higiēnas pakas" Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām darbības programmā, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sniegtos pakalpojumus, tajā skaitā, piedalīties NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības un preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos. Situācijās, kad nepieciešams īpašs psihosociāls atbalsts, bēgļi varēs arī saņemt sociālās rehabilitācijas kursu Sociālās integrācijas valsts aģentūrā.

Tāpat iespējamas situācijas, kad ieceļojušajiem Ukrainas iedzīvotājiem var būt nepieciešams kāds cits sociālais atbalsts. Tādēļ paredzēts noteikt, ka, vērtējot personas individuālās vajadzības, varēs tikt piešķirts arī cita veida atbalsts, piemēram, aprūpe, pārvietošanās atbalsts, tehniskie palīglīdzekļi.

Valsts iestāžu un pašvaldību sniegto atbalstu ieceļojušiem Ukrainas iedzīvotājiem būs nepieciešams kompensēt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem vai noteiktos gadījumos - attiecīgo Eiropas Savienības fondu pasākumos.

LM informē, ka vairākas pašvaldības jau ir uzņēmušas Ukrainas iedzīvotājus, un sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un vietējo iedzīvotāju atbalstu viņiem tiek sniegts nepieciešamais tūlītējais atbalsts.

Vienlaikus LM uzsver, ka vistuvākajā laikā nepieciešams noteikt vienotu regulējumu, lai pašvaldībām, sociālajiem dienestiem, valsts iestādēm būtu tiesības ātri reaģēt un piešķirt sociālās palīdzības pabalstus un pakalpojumus. Tas tiks ietverts Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ko tuvākajās dienās paredzēts skatīt Ministru kabinetā un virzīt pieņemšanai Saeimā.

Likumprojekts paredz arī Ukrainas iedzīvotāju iespējas strādāt ārstniecībā. Tostarp plānots, ka attiecībā uz ārstniecības personām, kuras ir Ukrainas iedzīvotāji, ir piemērojama Ministru kabineta noteiktā īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijā reglamentētā profesijā.

Likums būs attiecināms uz ārzemniekiem, izņemot personas, kurām ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsonība, kuri izceļo no Ukrainas vai nevar atgriezties Ukrainā saistībā ar Krievijas izraisīto militāro konfliktu.

Latvijā

21. novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu, bijušā Izraēlas aizsardzības ministra Joava Galanta un vairāku palestīniešu grupējuma “Hamās” locekļu aizturēšanai. Jau nākamajā dienā mūsu Ārlietu ministrija paziņoja, ka respektēs SKT izdoto apcietināšanas orderi Benjaminam Netanjahu. Šis paziņojums izsauca asu reakciju sabiedrībā. Taču neviens (!) politiķis neuzsāka diskusiju par šo absurdo situāciju. Kāpēc?

Svarīgākais