Ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas sasniegt savus iepriekš paustos mērķus, bez sauszemes operācijām Ukrainā viņam neiztikt, vērtēja aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) padomnieks militārajos jautājumos, bijušais NBS komandieris Raimonds Graube, kopumā Krievijas sākto karu novērtējot kā absolūtu militāru avantūru.
Graubes skatījumā, Krievijas iebrukums ir militāra avantūra, kurā būs lieli cilvēku upuri un arī pats Putins nevar prognozēt, ar ko šī avantūra beigsies.
Ja Putins uzskata, ka ar tālās darbības raķešu triecieniem spēs iznīcināt militāro infrastruktūru un sagraut ukraiņu aizsardzību, tad viņš dziļi maldās, uzsvēra Graube. Krievijai, protams, ir militārais pārākums atsevišķās ieroču sistēmās, tomēr viņam ir arī jākontrolē ieņemtā teritorija, ja vēlas sasniegt uzvaru, skaidroja Graube.
Graube nespēj iedomāties situāciju, ka Putins tagad pēc uzbrukumu veikšanas panāks pamiera noteikumus un izvedīs karaspēku no Ukrainas teritorijas. "Tas nozīmē, ka turpināsies karadarbība uz sauszemes un tur tad šī cīņa būs daudz vienādāka. Tas prasīs upurus," piebilda Graube.
"Es neredzu iespēju sasniegt militāru uzvaru, kad sakauj karaspēku, ieņem galvaspilsētu un tad veido kaut kādu sev lojālu valdību. Jāpiekrīt vērtējumam, ka kaujas pilsētās būs vēl sarežģītākas, ja atceramies kaut vai Čečenijas kara piemēru," piebilda Graube.
Graube nedomā, ka Putins sasniegs savus mērķus, iznīcinot tikai militāro infrastruktūru, lai pēc tam diktētu sev izdevīgus noteikumus. Ar to būs par maz, lai Putins sasniegtu sev iedomātos mērķus. "Lai nodrošinātu lielo ģeopolitisko mērķi, tad bez sauszemes spēku operācijām pilsētās to nav teorētiski iespējams sasniegt," piebilda Graube.
Krievija var iznīcināt Ukrainas pamataizsardzības spējas, bet vienību līmenī pretošanās paliks, tostarp, izmantojot partizānu kara elementus. Tajā pašā laikā Graube pieļāva, ka Krievija veic arī maldinošus manevrus, lai tai būtu mazāki zaudējumi.
Ņemot vērā minēto, Graube uzskata, ka tuvāko 24 stundu laikā būs lielāka skaidrība, kādi ir īstie militārās operācijas mērķi. "Tagad viss atkarīgs no Ukrainas militārās spējas pretoties, taču ar militāro objektu iznīcināšanu būs par maz, lai salauztu pretošanos," piebilda Graube.
Šajā karā vēl viens nezināmais faktors ir tajā, kā uz pirmajiem kritušajiem Krievijas karavīriem reaģēs Krievijas sabiedrība, kura noteikti ir daudz zinošāka, nekā šķiet, un nedzīvo totālas informācijas kontroles apstākļos.
Bijušais NBS komandieris un Latvijas vēstnieks Kazahstānā Juris Maklakovs aģentūrai LETA teica, ka Krievijas iebrukums ir ārkārtas notikums un neko labu nesola.
Maklakovam ir šoks par Krievijas sākto karu, taču bija arī skaidrs, ka Putins mēģinās "nezaudēt seju", tāpēc Rietumvalstīm ir jāizvērtē kādas kļūdas pārrunās un diskusijās ar Krieviju tika pieļautas. Tajā pašā laikā bijušais NBS komandieris uzskata, ka jāturpina diplomātiskās sarunas, lai notiekošais Ukrainā nepāraug vēl plašākā karadarbībā.
Maklakovs neuzskata, ka Krievija bombardēs pilsētas. Līdz šim medijos redzamās ziņas liecina, ka pārsvarā tiek uzbrukts militāriem objektiem, tostarp, lidostām un acīmredzot Putins iecerējis paplašināt savas ietekmes robežas Doņeckas un Luganskas
reģionos.
"Bet es nedomāju,, ka pilsētas tiks bombardētas, jo kaut kādam saprātam arī jābūt," piebilda Maklakovs.
Jau vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien negaidīti teica runu Krievijas telekanālā "Rossija-24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
Īsi pēc tam televīzijas kanāls "Doždj" vēstīja, ka no dažādām Ukrainas pilsētām, tostarp no Kijevas pienāk ziņas par sprādzieniem.
CNN, atsaucoties uz Ukrainas Iekšlietu ministriju, ziņoja, ka sprādzieni Kijevā esot raķešu triecieni.