Premjera Valda Dombrovska rīkojums par darba grupu plānošanas reģionu likvidēšanas nodrošināšanai rosinājis otrā līmeņa vēlēto pašvaldību idejas reanimāciju.
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju nav ne mazākās nojausmas, ar ko nodarbojas pieci Latvijas plānošanas reģioni, droši vien arī politiķiem par to ir visai miglains priekšstats. Kaut gan aprakstos minētas daudzas funkcijas, pamatā plānošanas reģioni aizņemti ar atzinumu sacerēšanu par pašvaldību teritoriju plānojumiem un dažādu tā saukto mīksto projektu virzīšanu. Kapacitātes celšana, administratīvā sadarbība, gadās arī pa kādam lietišķam projektam, piemēram, ostu modernizācijā, un tādā garā. Šobrīd jaudīgākām pašvaldībām šis starpnieks ir traucēklis, kamēr vājākām – palīgs. Likvidējot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, politiķiem jāaizšķiras arī, ko darīt ar Rīgas, Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales plānošanas reģioniem.
Tos likvidējot, tūlītējais ietaupījums būtu 712 tūkstoši latu – tā ir nauda, kas nākamgad nebūtu jātērē administrāciju uzturēšanai. Taču sarežģījumi rastos ar finansējumu, kas piesaistīts no Eiropas fondiem, apmēram 7 miljoniem latu. Tāpēc nākamajam gadam finansējumu saglabās.
Protams, reģionu administrācijas uzskata, ka valstij ir nepieciešamas, un negrib likvidēties. Taču arī Latvijas Pašvaldību savienība norāda, ka tūlītēja likvidācija nav pareizs risinājums. Vecākais padomnieks Māris Pūķis atzīst: "Jā, tie ir mīkstie projekti, kas ekonomiku silda netieši. Bet ieguvums ir arī tad, ja cilvēki, kas šajos projektos piedalās, var aiziet uz veikalu desu nopirkt. Valsts galvenā problēma pašlaik ir mazs iekšējais patēriņš."
Tomēr reģionu darbinieku ēdienkarte nav galvenais iemesls, kādēļ Pašvaldību savienība ir pret plānošanas reģionu slēgšanu. Kaut kam ir jānāk vietā, jo valsts līmenī attīstības plānošana un saskaņošana šobrīd vispār nenotiek.
Izrādās, ka joprojām spēkā ir likuma prasība, kas valdībai paģēr sacerēt Likumu par apriņķiem un iesniegt to izskatīšanai Saeimā... pagājušā gada vidū. Apriņķi jeb otrā līmeņa vēlētās pašvaldības varētu nākt plānošanas reģionu vietā. Taču pārskatāms ir to skaits, jo no tautsaimnieciskā viedokļa sadalīt Latviju piecos reģionos ir aplami – tādas vienības dabā nepastāv. "Kurzeme, Zemgale, Vidzeme... tas ir strupceļš," saka Māris Pūķis. Tad drīzāk apriņķu skaits varētu būt atvasināts no lielo pilsētu skaita, tātad deviņi. Lielās pilsētas jau pašlaik ir attīstības vilcējas reģionos.
Diskusijās par plānošanas reģionu nākotni ietekmīgajām pašvaldībām ir atšķirīga nostāja: Liepājai, Ventspilij, Jelgavai. Tās interesē nevis integrācija Kurzemē vai Zemgalē, bet nacionālais un Eiropas Savienības līmenis. Ventspils mērs Aivars Lembergs spriež, ka tik mazai valstij kā Latvija nemaz nav nepieciešams vēl viens pārvaldes līmenis – pašlaik pēc būtības tādi ir četri: pagasti, novadi, plānošanas reģioni un visbeidzot ministrijas: "Reģionu līmenis ir lieks, tas ir mākslīgi izveidots." Pēc A. Lemberga domām, reģionu administrāciju kūrētos Eiropas projektus bez problēmām kopīgi var īstenot pašvaldības, pārējās funkcijas var atdot topošajai apvienotajai vides un pašvaldību lietu ministrijai. Jo vairāk tāpēc, ka pašvaldības speciālisti nereti ir zinošāki un kompetentāki par reģiona amatpersonām, kam viņiem jāatskaitās.
Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Kristiāns Godiņš atzīst, ka lielās pilsētas patiešām itin labi spēj iztikt bez reģiona struktūras, taču mazajām pašvaldībām trūkst jaudas, lai paņemtu Eiropas fondu naudu.
Šobrīd izskatās, ka reģionu līmenis, kaut arī ne pašreizējā formā, tiks saglabāts un arī stiprināts – ja tiešām tiks izlemts veidot vēlētas otrā līmeņa pašvaldības. Piektdien kopā sanāca plānošanas reģionu likvidēšanai nodibinātā darba grupa vides ministra Raimonda Vējoņa vadībā. Tā piedāvā divus risinājumus. Pirmais: atņemt plānošanas reģioniem valsts naudu, un, ja pašvaldībām pašām ir vēlēšanās un iespējas, tad finansēšanu uzņemas tās. Otrs variants: tiek veidoti apriņķi. Valdība savu izvēli teiks šā gada beigās, nākamā sākumā.
Tomēr centrālais jautājums paliek – ar ko tad īsti apriņķi nodarbotos, jo līdzšinējās diskusijās ar plānošanas reģioniem tā arī nav izdevies piespiest ministrijas atdot kādas no savām funkcijām un galvenais – naudu to īstenošanai.