Pabriks: Kanādas papildu militārais atbalsts sekmēs Latvijas aizsardzības spējas

© Oksana Džadana/ F64

Kanādas papildu militārais atbalsts sekmēs gan Latvijas aizsardzības spējas, gan Eiropas Savienības un NATO ārējo robežu drošību, paziņojumā presei uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Otrdien Kanādas premjerministrs Džastins Trudo paziņojis par Kanādas lēmumu nosūtīt uz Latviju vēl 100 Kanādas bruņoto spēku karavīrus, operācijā "Reassurance" kopumā papildus iesaistot līdz 460 karavīru, kā arī nosūtot fregati un jūras patruļlidmašīnu NATO austrumu flanga stiprināšanai.
Uz Latviju Kanāda nosūtīs artilērijas vienību ar 100 karavīriem, kas pievienosies 540 citiem Kanādas karavīriem, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupā.
Tāpat Kanāda uz Austrumeiropu nosūtīs fregati "HMCS Halifax" un patruļas lidmašīnu "CP-140 Aurora", lai veicinātu drošību reģionā.

Jau ziņots, ka Latvijā ir izvietota viena no četrām NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālajām kaujas grupām, ko vada Kanāda. Tā apvieno vairāk nekā 1500 karavīru no 10 valstīm - Kanādas, Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Melnkalnes, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Slovākijas. Ikdienā karavīri kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piedalās mācībās, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir demonstrēt NATO solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm. Svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017.gada 19.jūnijā Ādažu bāzē.

Kanāda arī nolēmusi piemērot Krievijai ekonomiskās sankcijas par agresiju pret Ukrainu un nosūtīs papildu karavīrus uz NATO austrumiem, tostarp Latviju, paziņojis Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.

Latvijā

Rīgas Pieminekļu aģentūra 25. septembrī Latgales parkā demontēja piemiņas zīmi – akmeni Maskavas dārza izveidei. Akmens uzstādīšana nebija saskaņota ne Rīgas būvvaldē, ne citā institūcijā, līdz ar to piemiņas zīme konkrētajā vietā uzstādīta un līdz šim atradās neatbilstoši normatīvajiem aktiem, informē Rīgas dome.

Svarīgākais