No sešiem saņemtajiem piedāvājumiem ārējās robežas infrastruktūras augstas gatavības posmu izbūves projektā par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Citrus Solutions" piedāvājums par 31,4 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Izvēlētais būvkomersants veiks projektā paredzētos darbus visos deviņos augstas gatavības posmos. Līguma parakstīšana ar būvkomersantu notiks pēc finansējuma piešķiršanas, atklāj Griškevičs, piebilstot, ka tas varētu būt marta sākumā.
Valdība otrdien uzklausīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par valsts ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves gaitu un paveiktajiem darbiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, savukārt VNĪ Ministru kabinetam prezentēja cenu aptaujas rezultātus, kurā par saimnieciski visdevīgāko atzīts "Citrus Solutions" piedāvājums.
Ar Ministru kabineta lēmumu otrdien atbalstīta arī papildu dzeloņstiepļu žoga izbūve 22,8 kilometru garumā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Dzeloņstiepļu iegādei, žoga izbūvei un tehniskās uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešams finansējums 2022.gadam ir ne vairāk kā 2 329 271 eiro.
Šim gadam valsts ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves nodrošināšanai plānots finansējums ir 16 923 461 eiro, 2023.gadā nepieciešami 19 801 070 eiro un 2024.gadā - 6 584 479 eiro.
2021.gada decembrī VNĪ uzrunāja 15 būvkomersantus ar aicinājumu iesniegt apliecinājumu potenciālajai dalībai Austrumu robežas izbūves projektā. Izvērtējot potenciālo būvkomersantu dalību projektā, tika vērtēts to reputācijas līmenis un 2020.gadā veiktais būvdarbu apmērs.
Apliecinājumu potenciālajai dalībai projektā no uzrunātajiem 15 būvkomersantiem iesniedza 11. Attiecīgajiem komersantiem bija iespēja iepazīties ar tehnisko specifikāciju un piedalīties sarunās par projekta īstenošanu, kā arī precizēt neskaidros jautājumus.
Pēc sarunām dalību cenu aptaujā turpināja deviņi būvkomersanti, no kuriem seši iesniedza cenas piedāvājumu, tostarp četri iesniedza būvniecības piedāvājumus visiem deviņiem posmiem. Saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu visu deviņu augstas gatavības posmu izbūvei iesniedza "Citrus Solutions" par kopējo summu 31,4 miljoni eiro bez PVN. Posmu kopējais garums ir nepilni 84 kilometri no paredzamajiem 173 kilometriem.
Atbilstoši "Citrus Solutions" iesniegtajam piedāvājumam izmaksas būs aptuveni 375 000 eiro bez PVN par vienu kilometru.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu un ilgtspējīgu robežas izbūves risinājumu, paredzēto darbu klāstu bija nepieciešams būtiski koriģēt un veikt izmaiņas attiecībā pret 2018.gadā nepilnīgi izstrādāto būvniecības ieceres projektu. Paredzētajos risinājumos robežas žoga tehniskie parametri ir būtiski augstāki, nekā paredzēts 2018.gada projektā, iepriekš paredzētais patruļtaku segums no šķeldas ir aizstāts ar minerālmaisījumu segumu, sākotnēji paredzētās koka pontona tipa laipas ar PVC peldtvertēm pāri ūdenstilpnēm aizstātas ar ilgmūžīgākiem dzelzsbetona pontoniem ar putupolistirola pildījumu, izstrādāts risinājums (tunelis) dzelzceļa šķērsojumam un vēl citi drošībai būtiski risinājumi, klāsta VNĪ pārstāvji, piebilstot, ka izmaksas ietekmē arī būtiskais 2021.gadā piedzīvotais būvniecības materiālu cenu kāpums.
Griškevičs norāda, ka Austrumu robežas izbūves projekts ir starpinstitūciju sadarbības projekts, kura mērķis ir uzlabot valsts drošības infrastruktūru un samazināt potenciālos draudus no kaimiņvalstu puses. Šī projekta īstenošanu sarežģī ne tikai tā tehniskā specifika un pandēmijas radītais cilvēkresursu trūkums, nepieciešamais būtiska apmēra un viena veida būvmateriālu daudzums, bet arī apstākļi kādos robeža tiek būvēta.
Griškevičs piebilst, ka uz robežas joprojām ir noteikta ārkārtējā situācija, kas jebkurā brīdī var saasināties, un visām projektā iesaistītajām pusēm ir jāspēj strauji reaģēt.
Martā noslēgsies jau sākto detalizēto topogrāfisko plānu izstrāde visai 173 kilometru robežas joslai, kas ļaus dokumentācijas izstrādes fāzē paralēli sākt infrastruktūras projektēšanu un padarīs ātrāku saskaņošanas un lēmumu pieņemšanas procesu. Tāpat martā "Citrus Solution" sāks projektēšanas darbus deviņos augstas gatavības posmos, Nodrošinājuma valsts aģentūra un Valsts robežsardze uzdos nākamo robežas izbūves posmu darba uzdevumu, savukārt VNĪ veiks nākamo posmu pretendentu atlasi.
Nodrošinājuma valsts aģentūra sadarbībā ar "Latvijas valsts mežiem" (LVM) organizē prioritāro un nākamo posmu meža ciršanu. Šobrīd notiek prioritāto posmu izciršanas darbi, arboristu nocirsto koku sagarināšana, krūmu, pameža zāģēšana un atsevišķo koku ciršana.
Atbilstoši Nodrošinājuma valsts aģentūras uzdevumam projekta īstenošanas gaitā "Citrus Solutions" var tikt pielīgta papildus koku izciršana - vietās kur LVM apgrūtinātas pieejamības dēļ nevarēs veikt koku izciršanu. Upju līkumos, krauju malās un citās vietās, kur vides īpatnību dēļ ir nepieciešams paplašināt robežas infrastruktūras izbūves zonu, būvniecības gaitā var tikt pieņemts lēmums paplašināt izcērtamo koku teritoriju, skaidro Griškevičs.
Robežas žoga izbūve pirmajos astoņos posmos noslēgsies līdz novembra beigām, savukārt devītā posma izbūve tiks pabeigta līdz 2022.gada beigām. Pārējā infrastruktūra pirmajos astoņos posmos tiks izbūvēta līdz 2023.gada pavasarim un pēdējā posmā - līdz vasaras vidum, lai aizsargātu īpaši aizsargājamu sugu vairošanos (meža susuris) pierobežā gar "Natura 2000" teritoriju - dabas parku "Silene".
Atbilstoši 2021.gada 12.novembrī Saeimas pieņemtajam Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumam VNĪ vada, īsteno un uzrauga visus robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus, īsteno būvniecībai nepieciešamos iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus. Projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VNĪ, LVM, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Projektā paredzēts izbūvēt valsts robežas joslu 173 kilometru garumā, tostarp pastāvīgu žogu 134 kilometru garumā. Projekts tiks finansēts no valsts budžeta, un tā kopējais finansējums ir indikatīvi 39,5 miljoni eiro.
Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. VNĪ vadībā īstenoto Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežu modernizācijā ieguldīti 18,5 miljoni eiro.