Finanšu ministrs: VID ir jācīnās ar nelikumībām, nevis jātrenkā uzņēmēji

Turpmāk Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs vairāk jāpievēršas nodokļu iekasēšanai, izglītošanai un kontrabandas robežu kontrolēšanai, nevis uzņēmēju trenkāšanai, šādu viedokli biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā par nākamā gada budžetu pauda finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība").

Diskusijā advokātu biroja "BDO Zelmenis&Liberte" zvērināts advokāts Jānis Zelmenis norādīja, ka finanšu ministram vajadzētu pievērsties VID darbības sakārtošanai. "VID var administrēt nodokļus, cik grib, bet motivēts nodokļu maksātājs tik un tā iemaksās vairāk, nekā VID spēs administrēt. Iestādei savā uzvedībā jāsaprot, ja tā runā ar nodokļu maksātāju, labāk ir motivēt," sacīja Zelmenis.

Vilks pievienojās šim viedoklim un kā piemēru minēja Igauniju, kur VID nepārtraukti informē nodokļu maksātājus, lai nesekotu negatīvas sekas. "Svarīgi iepriekš brīdināt par iespējamām sankcijām, lai nodokļu maksātājs zina, ka viņam kaut kas draud. VID stratēģija turpmāk būs ne tik daudz trenkāt godprātīgos maksātājus, bet gan apzināt problemātisko sektoru. Ceru, ka tas patiešām tā būs. Par VID ir skaidrs, ka pēc 2011.gada budžeta VID ir nākamais, kam jāķeras klāt," sacīja ministrs.

Tāpat Vilks norādīja, ka ir sācis sarunas ar VID pārstāvjiem, lai iegūtu informāciju par iestādes vīziju kopumā. Daļu informācijas snieguši arī uzņēmēji. "Bet tas nenozīmē, ka tiek plānota VID reorganizācija. Turpmāk vairāk būs jārunā par nodokļu iekasēšanu, izglītošanu, kontrabandas robežu kontrolēšanu," uzsvēra ministrs.

Viņš arī stāstīja, ka šogad nav iespējams nosaukt konkrētu apjomu, kādu valsts iekšzemes kopproduktā veido ēnu ekonomika, jo neesot datu, ar ko salīdzināt, tajā pašā laikā ministrs pieļāva, ka šādus datus būs iespējams iegūt nākamgad. "Naudu no ēnu ekonomikas ar labu vai sliktu plānojam iegūt 2012.gadā, bet nākamgad tas būs grūtāk," teica Vilks.

Jau ziņots, ka Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija norādīja uz trūkumiem Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā ēnu ekonomikas apkarošanas plānā.

FM valsts sekretāra vietnieks Juris Stinka, stāstot deputātiem par ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā, atsaucās uz Lincas universitātes ekonomista Frīdriha Šneidera pētījumu, kurā atklāts, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars ir 42% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Šneiders vēlāk šo ciparu samazinājis līdz aptuveni 30%, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Nellija Jezdakova atsaucās uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kuros teikts, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2009.gadā bija 17% no IKP.

Komisijas loceklis Aleksejs Loskutovs ("Vienotība") norādīja, ka FM nevar nosaukt ēnu ekonomikas īpatsvaru un tās ietekmi uz ekonomiku, tomēr pastāv metodes, kā to aprēķināt.

Savukārt komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS/Zemgale) lūdza FM paskaidrot, cik daudz naudas valsts šogad ieguvusi no ēnu ekonomikas, uz ko Stinka atbildēja, ka precīzu ciparu neesot, bet par labiem rezultātiem liecina stabilie akcīzes nodokļa ieņēmumi un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu plāna pārpildīšana.

Pēc komisijas sēdes Bērziņš uzdeva FM līdz nākamā gada aprīļa sākuma iesniegt konkrētus rezultātus un secinājumus par ēnu ekonomiku, kas tās apkarošanā līdz šim izdarīts pareizi un kas nepareizi.

Jau ziņots, ka valdība šā gada 10.augustā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam.

Cīņai ar ēnu ekonomiku tiek piedāvāti labumi legāli strādājošajiem uzņēmumiem, kam vajadzētu mazināt vēlmi strādāt "pelēkajā zonā". Plāna mērķis ir padarīt darbošanos ēnu ekonomikā pēc iespējas neizdevīgāku un darbošanos legālajā ekonomikā pēc iespējas izdevīgāku, atvieglojot pāreju uz legālo ekonomiku un uzlabojot komunikāciju starp publisko pārvaldi un sabiedrību.

Plāns paredz veidot īpašu "balto sarakstu", kurā iekļautajiem uzņēmumiem būs priekšrocības valsts pasūtījumu saņemšanā, atvieglota piekļuve Eiropas Savienības fondiem, kā arī tie saskarsies ar mazākām kontrolēm no valsts puses un saņems vienkāršotas administratīvās prasības. Lai iekļūtu sarakstā, uzņēmumam būs jāpierāda, ka tas strādājis legāli, kā arī jāpiekrīt informācijas publiskošanai par sevi.

Tiks piedāvāta arī muitas procedūru atvieglošana atbilstoši uzņēmuma uzticamības pakāpei. Tāpat plānoti vienreizēji pasākumi - soda naudas un nokavējuma naudas dzēšana tiem uzņēmējiem, kas līdz noteiktam brīdim maksā nodokļu pamatparādu. Plānota arī nokavējuma naudas atcelšana uz laiku gadījumos, kad tiek pagarināts nodokļa samaksas termiņš vai nodokļu samaksa tiek sadalīta daļās.

Vēl viens virziens ēnu ekonomikas mazināšanai būs kontrolējošo iestāžu kapacitātes palielināšana, piešķirot tām papildu tiesības, dodot pieeju papildu informācijai, optimizējot funkcijas, kā arī piešķirot papildu finansējumu. Nonākot pie konkrētiem lēmumiem, papildu līdzekļi tiks novirzīti Valsts ieņēmumu dienestam.

Plānots padarīt arī efektīvākas sankcijas no valsts puses, piemēram, ieviešot atbilstošākus sodus konkrētiem pārkāpumiem, kā arī nodrošināt vienveidīgāku sodu piemērošanu. Iecerēta arī licenču un atļauju atņemšana, saimnieciskās darbības apturēšana nopietnu pārkāpumu gadījumos.

Vienlaikus plānots padarīt efektīvāku nodokļu sistēmu, pārnest nodokļu slogu uz tām jomām, kurās ir zemāks izvairīšanās risks, mazināt atvieglojumu un izņēmumu skaitu, kā arī atcelt atsevišķas pārmērīgas prasības. Plānotas arī maksāšanas kārtību izmaiņas, piemēram, ieviest reverso pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu metāllūžņiem vai arī mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību laimestiem.

Plāns paredz arī pastiprinātu komunikāciju - pozitīvo, negatīvo piemēru publiskošanu, kā arī sabiedrības informēšanu par valsts budžetā nomaksāto nodokļu izlietojumu.

Finanšu ministrijas plānā kopumā piedāvāti vairāk nekā 60 pasākumi.