Zobārstu asociācija vēlas Latvijā izveidot ģimenes zobārstniecības modeli

© f64.lv, Kaspars Krafts

Pacientu piesaistīšana vienam konkrētam zobārstam jeb "ģimenes zobārstam" uzlabotu komunikāciju starp pacientu un mediķi un ārstēšanas gaitu, uzskata Latvijas Zobārstu asociācijas valdes prezidents Andis Paeglītis.

Šonedēļ Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē Paeglītis piedāvāja Latvijas kontekstā izvērtēt ģimenes zobārstniecības modeli, kas strādātu līdzīgi kā ģimenes ārstu sistēma. Paeglīša skatījumā, ir nepieciešams veicināt ģimenes zobārstniecības veidošanos, jo, ja bērns apmeklētu vienu konkrētu zobārstu, līdzīgi kā viņš iet pie ģimenes ārsta, tad mazāk veidotos akūtas zobu veselības problēmas.

Ārsta ieteikums būtu vecākiem izlemt, pie kāda zobārsta ietu visa ģimene. Tas palīdzētu veidot kontaktu starp zobārstu un pacientu. Zobārsts ilgtermiņā iepazītu šo ģimeni, uzzinot dažādus viņu uzturu vai zobu tīrīšanas paradumus, kā arī dažādas viņu iedzimtības. Sekojoši ģimenes zobārsts spētu objektīvi spriest par dažādām kaitēm un pieņemt lēmumus par turpmāko ārstēšanu.

Tāpat attīstītos kontakts starp ģimenes zobārstu un tā pacientu, pacients varētu uzdot jautājumus, ko darīt dažādās situācijās, un ārsts varētu salīdzinoši ātri problēmas atrisināt, ieguvumus turpināja uzskaitīt Paeglītis. Šī komunikācija notiktu ātrāk nekā iepriekš neiepazītā zobārstniecības iestādēs.

Paeglītis uzskata, ka viena no lielākajām problēmām minētās sistēmas ieviešanā būtu lielā zobārstu daļa, kas neslēdz līgumus ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par bērnu aprūpi. Valsts apmaksā bērnu vizītes tikai pie tiem zobārstiem, kas ir līgumpartneri ar NVD. Ārsts uzskata, ka ir nepieciešams veicināt sarunas ar dažādām zobārstu praksēm un skaidrot, ka sadarbības līgums ir vērtīgs un svarīgs.

Ģimenes zobārstniecības modelis ir attīstījies citās Eiropas valstīs. Paeglītis uzskata, ka ir jāmācās no Dānijas ģimenes zobārstniecības modeļa, kur zobārstiem uzdots sekot, cik bieži bērns ir bijis pie sava zobārsta.

Latvijā

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone stāsta: “Lai tās vēsturiskās ēkas iedzīvinātu, tur atgrieztos cilvēki, viņām ir vajadzīga renovācija. Renovācija vēsturiskām ēkām visdrīzāk ir salīdzinoši dārga, un jaunos projektos dominē zaļi iekšpagalmi, ļoti daudz zaļā infrastruktūra. Tas ir kaut kas, kur ir izaicinājums iestādīt koku, jo bieži pazemē ir ūdens caurules un siltumtīkli.”

Svarīgākais