Sārts: Būtiski audzis dezinformācijas apjoms no Krievijas

Sārts atzina, ka līdz ar drošības situācijas šūpošanu dezinformācijas apjoms no Krievijas puses ir būtiski audzis.

Pēc eksperta vārdiem, informācijas operācijas mērķi ir vairāki, piemēram, panākt priekšstatu, ka pie saspīlējuma esot vainīgas ASV un NATO, novērst uzmanību no Krievijas spēku koncentrēšanas pie Ukrainas robežām un koncentrēties uz vēstījumu par Krievijas itkā apdraudētību, sēt paniku Ukrainā, bet Rietumus mēģināt sašķelt un panākt to, lai Rietumi nebūtu spējīgi saprast, kas īsti notiek.

Sārts vērtēja, ka kontrolēt jebkādas informācijas plūsmas demokrātijās ir grūti un varbūt arī nav vajadzīgs, bet tā vietā jāmāca cilvēkus atpazīt izdomātos vēstījumus.

Vidi, kas ir brīva no Krievijas dezinformācijas, mēs tuvākajā laikā diezin vai sagaidīsim, atzina Sārts.

Sārta skatījumā, neskatoties uz visu dezinformācijas jaudu, Krievijai būtu ļoti grūti iestāstīt savas valsts sabiedrībai, kāpēc "šaut un bumbot" Ukrainā būtu laba lieta.

Komentējot Krievijas paziņojumus par daļēju savu spēku atvilkšanu, Saeimas deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) pauda nostāju, ka Krievijas pusei ticēt nevar, kam spilgtākais piemērs bija Krimas okupācija, kur sākotnēji tika noliegta Krievijas karaspēka klātbūtne.

Bijušais ministrs uzsvēra, ka Krievijas un Baltkrievijas puse lauž vienošanās, piemēram, par militāro mācību uzraudzību, jo paši turpina sūtīt savus novērotājus uz Latvijā notiekošām mācībām, bet Latvijas puse viņu mācībām netiek pielaista, lai arī vienošanās ir par abpusēju militāro mācību uzraudzību.

Latvijā varam justies droši, ja "paši par to rūpēsimies", piebilda Bergmanis.

Kā ziņots, Krievija pašlaik ir savilkusi ap 130 000 karavīrus ap Ukrainas robežām, radot bažas par iespēju, ka drīzumā varētu iebrukt šajā valstī.