Mediju eksperte: Sabiedriskajam medijam ir svarīgi attīstīt mazākumtautību platformu
Sabiedriskajam medijam ir svarīgi nākotnē attīstīt mazākumtautību platformu, kas varētu rosināt krievvalodīgo uzticības pieaugumu sabiedriskajiem medijiem kopumā, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga.
Viņa atklāja, ka nesen veiktajā pētījumā par sabiedrības uzticēšanos medijiem Baltijas valstīs noskaidrots, ka Latvijā ir viszemākais valsts iedzīvotāju uzticēšanās līmenis tieši sabiedriskajiem medijiem.
Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs (S) vaicāja mediju ekspertei, vai tas tostarp varētu būt saistīts arī ar faktu, ka krievvalodīgajiem iedzīvotājiem nav pieejams TV kanāls krievu valodā, kā tas ir, piemēram, Igaunijā. Sloga paskaidroja, ka veiktā pētījuma dati apliecināja, ka Igaunijā krievvalodīgo uzticība sabiedriskajiem medijiem ir lielāka nekā Latvijā un to veicina fakts, ka Igaunijā ir sabiedriskās televīzijas kanāls "ETV+".
"Ja sākumā tika ļoti skeptiski uztverts šis kanāls kā tāds, tad pagājušajā gadā bija pirmie rādītāji, kur atsevišķos rādītājos šis kanāls pārspēja visus pārējos Igaunijā raidošos krievvalodīgos kanālus," norādīja Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore.
Viņa atzina, ka šāda kanāla attīstība Igaunijā ir bijusi veiksme, tomēr vienlaikus uzsvēra, ka Latvijas sabiedriskais medijs attīsta "rus.lsm" platformu, kas arī ir svarīgi. Pētījumā ir noskaidrots, ka televīzijas saturu patērē tieši seniori, tomēr tā ir tikai daļa no sabiedrības, tādēļ valstij būtu jādomā arī par jauniem un vidēja vecuma cilvēkiem, kas nozīmētu investīcijas šajā platformā.
Vienlaikus Sloga arī atzīmēja, ka publiski ir izskanējusi informācija, ka Latvijā drīzumā varētu tapt kabeļtelevīzijas sabiedrisko mediju kanāls krievu valodā.
Kā ziņots, minētajā pētījumā noskaidrots, ka no Baltijas valstīm visvājākās sabiedrisko mediju pozīcijas ir Latvijā, bet visspēcīgākās - Igaunijā.
Pētījuma autori secinājuši, ka Igaunijas iedzīvotāji sociālo krīžu laikā vairāk paļaujas uz profesionālu žurnālistiku nekā Lietuvas un Latvijas iedzīvotāji. Lielākā daļa aptaujāto Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka profesionāla žurnālistika veicina demokrātijas attīstību.
Pētījumā atklāts, ka mediju lietotāji Baltijas valstīs ir visai kritiski pret žurnālistikas pamatprincipu ieviešanu, patiesi un objektīvi atspoguļot notikumus mediju sistēmu mērogā.
Tāpat noskaidrots, ka Baltijas iedzīvotāju attieksmi pret mediju saturu un viedokļu dažādību ietekmē mediju lietošana. Lielāka uzticēšanās sociālajiem medijiem ir saistīta ar aktīvāku tajos esošās informācijas izmantošanu un mazāku paļaušanos uz profesionālu mediju darbu.
Saistībā ar medijos pausto viedokļu dažādību, Baltijas valstu sabiedrības dalās divās gandrīz līdzīgās daļās. Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto mērķtiecīgi meklē informāciju, tostarp viedokļus, kuriem nepiekrīt. Līdzīgs skaits respondentu rīkojas pretēji - ja plašsaziņas līdzekļos tiek izplatīta informācija un viedokļi, kas viņiem nav pieņemami, tad šo mediju izmantošanu pārtrauc.
Pētījumā secināts, ka aptaujāto attieksme ir pretrunīga pret sociālo mediju saturu un tā veidotājiem. Vairāk nekā pusei aptaujāto ir interese salīdzināt profesionālo un sociālo mediju diskusijas par svarīgiem jautājumiem, bet līdzīgs skaits respondentu kategoriski tam nepiekrīt. Salīdzinot Baltijas valstis, Igaunijā respondenti mazāk mērķtiecīgi meklē dažādus uzskatus un vairāk iestājas par profesionāla mediju darba nozīmi, savukārt Lietuvas respondenti retāk nekā iedzīvotāji Igaunijā un Latvijā piekrīt, ka mediju saturs nav pieņemams atšķirīgo uzskatu dēļ.
Pētījumā atklājies, ka katrs piektais neseko profesionālajiem medijiem, paļaujoties, ka "ziņas tos atradīs" sociālo mediju vidē. Katrs trešais aptaujātais uzskata, ka sociālo mediju informācija varot aizstāt profesionālo mediju darbu. Latvijā un Lietuvā tam nepiekrīt viena trešdaļa, kamēr Igaunijā - vairāk nekā puse respondentu.
Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto dažādu avotu dezinformācijas dēļ jūtas dezorientēti un nezina, kam ticēt, līdz ar to mazāk seko līdzi profesionālajiem medijiem.
Katrā no aptaujātajām valstīm veidojas mediju auditorijas grupas, kas gan nav definētas pēc sociāli demogrāfiskām pazīmēm, kuru pārstāvji arvien vairāk izmanto sociālo mediju saturu, izvairoties no daudzveidīgas informācijas, ikdienas ziņu lietošanā paļaujoties uz sociālajiem medijiem. Proti, Latvijā un Lietuvā šī grupa veido aptuveni trešo daļu aptaujāto, Igaunijā tajā ir katrs piektais respondents.