Pēdējā mēneša laikā vairākās vietās Latvijā pieaudzis siltumenerģijas tarifs

© f64.lv, Kaspars Krafts

Siltumenerģijas tarifs kopš šā gada 20.janvāra Latvijā pieaudzis piecās apdzīvotās vietās, bet vienā - samazinājies, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.

Šogad 20.janvārī Olainē siltumenerģijas tarifs pieauga līdz 107,42 eiro par megavatstundu (MWh), kamēr no 1.februāra Jēkabpilī siltumenerģijas tarifs pieauga līdz 69,32 eiro par MWh, Jūrmalā - līdz 69,97 eiro par MWh, Daugavpilī - līdz 93,65 eiro par MWh, bet Salaspilī - līdz 61,03 eiro par MWh. Savukārt Rēzeknē siltumenerģijas tarifs samazinājās līdz 41,16 eiro par MWh.

Vienlaikus SPRK atzīmē, ka neatkarīgi no noteiktā tarifu apmēra mājsaimniecībām piemērotais tarifs no 2022.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim nepārsniegs valsts noteikto maksimālo līmeni - 68 eiro par MWh.

SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola norāda, ka arī februārī siltumenerģijas tarifu izmaiņas galvenokārt ietekmēja kurināmā izmaksu pieaugums. Šobrīd novērojama tendence, ka līdz ar jaunu līgumu noslēgšanu izmaksas vērā ņemami pieaug ne tikai apdzīvotās teritorijās, kur siltumenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, bet arī tajās, kur kā kurināmo izmanto biomasu - šķeldu vai granulas. Cenu pieaugumu nozares pārstāvji skaidro gan ar pieaugošām energoresursu izmaksām, kas sadārdzina šķeldas un granulu ražošanas procesus, gan arī ar lielu šķeldas pieprasījumu Latvijā un reģionā.

Regulatorā norāda, ka plašāka informācija par atbalstu siltumenerģijas izmaksu mazināšanai un kompensācijas aprēķina kārtību pieejama Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē. Papildu jautājumu gadījumā par valsts atbalsta mehānismiem SPRK aicina vērsties Ekonomikas ministrijā.

SPRK tarifus aprēķina un apstiprina bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

SPRK realizē sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs.

Latvijā

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.