R.Bergmanis: Latvija nav izveidojusi krīzēs reaģēt spējīgu sistēmu

Krievijas uzbrukuma Ukrainai draudu fonā Latvijai šobrīd jābūt skaidri definētām atbildēm par to, cik gatava ir mūsu valsts pretdarboties un būt rīcībspējīga atsevišķu drošības risku gadījumā.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāts Raimonds Bergmanis atzīst: “Ir skaidrs, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā Ukrainai, mēs izjutīsim ietekmi gan uz valsts ekonomiku, gan arī šis būs zināms spiediens sabiedrības psiholoģiskajai noturībai, neļaujoties panikai, ko radīs reālas kara darbības tuvums. Vienlaikus arī mums ir jāizvērtē un godīgi jāatbild, vai ir izdarīts viss vajadzīgais, lai veidotu stipru un krīzes situācijās reaģēt spējīgu sistēmu Latvijā. Jo ir skaidrs, ka kara gadījumā Ukrainā arī mūsu valstī pastāv zināmi drošības riski.”

Bergmanis uzskata, ka tieši šis ir brīdis, lai Latvijas valdība un atbildīgās institūcijas sev godīgi atbildētu uz jautājumu, vai pandēmijas apkarošanas pieredze ir likusi izvērtēt mūsu valsts gatavību citām krīzēm. Piemēram, reālas kara darbības gadījumā mūsu valsts teritorijā.

“Tieši saasinātā situācija uz Krievijas - Ukrainas robežas ir īstais brīdis, lai mēs sev uzdotu būtisku jautājumu - vai esam uzbūvējuši tik stipru valsti, kurā katrs cilvēks ir informēts un zinošs reaģēt krīzes situācijās? Tieši sabiedrības informētība un zināšanas, kā rīkoties kritiskā situācijā, ir viens no galvenajiem drošas valsts pamatiem. Nenoliegšu, ka mums ir kvalitatīvi izstrādāts Civilās aizsardzības plāns, tai pat laikā ir jautājums, vai ir bijis un ir atbilstošs finansējums tā ieviešanai un - kāda līdz šim bijusi atbildīgo ministriju iesaiste. Diemžēl, apkarojot pandēmiju, nav analizētas kļūdas un izvērtēti potenciāli riski. Es nemaz nerunāju par to, ka nekas netiek darīts, lai nākotnē Latvijas valsts būtu maksimāli gatava rīkoties krīžu gadījumā, “ norāda R. Bergmanis.

Bijušais aizsardzības ministrs uzskata, ka šis ir īstais brīdis, lai izveidotu Monitoringa centru, kur ir vienkopus saslēgti visi iespējamie dienesti. Šāda vienota monitoringa sistēma nodrošinātu ne tikai savlaicīgu risku apzināšanu, bet arī krīzes novēršanas vienotu koordinēšanu.

Bergmanis uzskata: “Mēs justos drošāk, ja cilvēkiem, kuri patlaban vada krīzi, būtu sapratne par to. Piemēram, Japānā, apzinoties, ka jebkuru mirkli var būt zemestrīce, viņi ir tam gatavi, apmācīti. Man būtu liels gandarījums, ja arī mūsu cilvēki zinātu - ja notiek apdraudējums, mana rīcība ir pēc iepriekš skaidri atrunāta algoritma. Lai neatkārtotos „Maxima” traģiskais stāsts - skan trauksmes signāls, bet neviens neiet ārā no veikala.”