Veselības ministrija: Situācija bērnu zobārstniecībā nav tik kliedzoša

© Mārtiņš Zilgalvis / F64

Situācija bērnu zobārstniecībā nav tik kliedzoša, izņemot dažus atsevišķus gadījumus, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde skaidroja Veselības ministrijas (VM) galvenais speciālists zobārstniecībā Andis Paeglītis.

Sēdē izskatīta 210 125 Latvijas pilsoņu iesnieguma "Valsts apmaksāta zobārstniecība bērniem akūtās situācijās" virzība.

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, kura ir iniciatīvas iesniedzēja, skaidroja, ka akūtās situācijās ir iespējams saņemt pakalpojumus privātajā sektorā lielākās pilsētās, bet šie pakalpojumi ir diezgan dārgi. Tāpēc tiek izteikti divi priekšlikumi - kompensēt akūtas vizītes pie zobārsta bērniem vai palielināt finansējumu zobārstiem, lai viņi būtu motivēti ārstēt bērnus.

Turpretī VM pārstāve Ineta Būmane skaidroja, ka tiek izmantoti citi risinājumi - tiek meklēti risinājumi pakalpojumu pieejamības veicināšanai, uz laukiem brauc mobilie zobārstu kabineti, bet ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu tiek īstenota programma, kas motivē ārstus sākt darbu laukos.

Nacionālā Veselības dienesta (NVD) pārstāve Daiga Vulfa piekrita Būmanes teiktajam un piebilda, ka papildus NVD apzvana ārstniecības iestādes, lai uzzinātu par brīviem kabinetiem, kurus piedāvāt citiem ārstiem, kā arī tiek apzvanīti zobārstniecības programmu absolventi, kuriem piedāvā darbus reģionos.

NVD pārstāve Jūlija Voropajeva sēdē piedāvāja dažādus instrumentus, lai nākotnē uzlabotu zobārstniecības pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, kā, piemēram, ārstniecības iestāžu aptauju par iespējām nodrošināt akūtas stundas zobārstniecībā, darba grupas izveidi zobārstniecību tarifu pārskatīšanai un citus.

Paeglītis deputātiem skaidroja, ka neatliekamā palīdzība ir asiņošana, traumas, alerģijas. Savukārt zobārstniecības problēmas neesot akūtas - tās ir sāpes, kuras 95% gadījumu ir vienu vai vairākas dienas.
Paeglītis uzskata, ka ir nepieciešams veicināt ģimenes zobārsniecības veidošanos. Ja bērns apmeklēs vienu zobārstu, līdzīgi kā viņš iet pie ģimenes ārsta, tad akūto situāciju būs mazāk. Viņš uzskata, ka ir nepieciešams izprast, kā strādātu ģimenes zobārsti un ar ministriju palīdzību izstrādāt šo ideju.

Tomēr Vanaga iebilda, ka ir vairākas zobārstniecības prakses, kur pieņem vecākus, bet nepieņem bērnus. Un viņa lūdza arī meklēt risinājumus zobārstu pārslodzes problēmai.

Atbildot uz Vanagas izceltajām problēmām, Būmane skaidroja, ka ģimenes zobārsti ir viens no risinājumiem, lai samazinātu slogu. Kā arī īstermiņā, sadarbībā ar NVD, tiks aptaujātas ārstniecības iestādes, lai uzzinātu, kur var veikt akūtās pieņemšanas un kas ārstniecības iestādēm nepieciešams, lai pilnvērtīgāk strādātu.

Sēdes dalībnieki arī atzina, ka lielu problēmu rada zobārstu līguma neesamība ar NVD, jo tieši ar līgumpartneriem sadarbība un attīstība notiekot ātrāk un veiksmīgāk.

Deputāti lēma aicināt VM pārskatīt esošo pakalpojumu jomu un iesūtīt vēstuli Ministru kabinetam, kur tiek pieprasīts pievērst lielāku uzmanību zobārstniecības jomai. Nolemts arī šo tēmu atkal skatīt jūnijā, lai izvērtētu, kas ir ticis paveikts pusgada laikā.

Latvijā

“Rakstivāls”, “Uz Tukumu pēc literatūras” un Vidzemes prozas lasījumi — nevar atcerēties citu gadu, kad Latvijā no nekā būtu radušies veseli trīs jauni literārie festivāli, turklāt to līmenis uzreiz ir tāds, ka tie ne vien elpo pakausī vecajiem pasākumiem, bet liek arī ieraudzīt to vājās vietas.

Svarīgākais