Kariņš: Latvijai šobrīd kā NATO valstij militāra apdraudējuma nav. Tas nenozīmē, ka apdraudējuma vispār nav

14.februārī, pirmdien, pēc valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdes, norisinājās preses konference, kurā Ministru prezidents komentēja Latvijas drošības jautājumus.

Par Latvijas drošības situāciju Ministru prezidents Krišjānis Kariņš minēja, ka: "Latvijai šobrīd kā NATO valstij militāra apdraudējuma nav. Tas nenozīmē, ka apdraudējuma vispār nav, jo, ja situācija eskalējas, var būt riski gan ar bēgļu plūsmām, gan enerģētikas jautājumiem. Esam ciešā sadarbībā ar sabiedrotajiem un sekojam situācijai līdzi."

Premjers preses konferencē pauda, ka diemžēl Krievijas karaspēka aizvien pieaugošās sakoncentrēšanos pie Ukrainas robežas dēļ un, Krievijai veicot militāros manevrus Baltkrievijā, tuvu Ukrainas robežai, Ukrainā ir palielinājies karadarbības eskalācijas risks. Latvija turpinās iestāties par Ukrainas suverenitāti, neatkarību un tiesībām tai pašai lemt savu likteni, iestājoties pret Kremļa vēlmi atgriezties pagātnē ar ietekmes sfēru sadalījumu, uzsvēra Kariņš.

Premjers akcentēja, ka Latvijai kā NATO dalībvalstij tieša militāra apdraudējuma nav, taču, situācijai eskalējoties, jārēķinās gan ar tādu risku kā iespējamā bēgļu plūsma no Ukrainas, gan risku enerģētikas jomā, kas skartu visu Eiropu. Valdības vadītājs norādīja, ka Ministru kabinets apzinās šos riskus un strādā pie dažādiem scenārijiem, tajā skaitā, Iekšlietu ministrija (IeM) jau publiski ir aktualizējusi jautājumu par rīcību gadījumā, ja sāktos bēgļu plūsma no Ukrainas.

Vaicāts sīkāk par iespējamo bēgļu uzņemšanu, premjers norādīja, ka joprojām turpinās centieni diplomātiskā veidā atrisināt situāciju saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainas demokrātiju. Reizē IeM ir sagatavojusies arī eskalācijas scenārijam, norādīja Kariņš.

Ministru prezidents piebilda, ka vēl nav zināms, vai un kad situācija eskalēsies, taču, ja nonāktu līdz šādai situācijai, tad bēgļi no Ukrainas arī būtu viegli integrējami Latvijas darba tirgū. Premjers gan arī piebilda, ka pašlaik ir pāragri spriest par šo jautājumu.

"Diemžēl, ņemot vērā pieaugošo Krievijas militāro spēku koncentrēšanos pie Ukrainas robežas un Krievijas militāros manevrus Baltkrievijā, zināms karadarbības eskalācijas risks Ukrainā ir palielinājies. Risks ir ļoti augsts. Joprojām turpinās centieni diplomātiskā veidā atrisināt situāciju Ukrainā. Ja notiks bēgļu plūsma, mēs nezinām, cik šo cilvēku būtu, tāpēc ir pāragri spriest, ko tas maksātu. Bet tiek strādāts pie dažādiem scenārijiem, un mūsu gatavība tiem ir augstā pakāpē. " apgalvoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Latvija, iespējams, ir vislabāk nodrošināta militārajā jomā kā jebkad valsts vēsturē, tāpat no Baltijas valstīm Latvijā ir lielākais NATO militārais kontingents. NATO kontingents arī tiek stiprināts gan Baltijā, gan pārējā Austrumeiropā, atzīmēja politiķis.

Kariņš arī norādīja, ka tāpat kā Ārlietu ministrija arī viņš pastiprināto draudu apstākļos aicina valsts piederīgos no Ukrainas atgriezties mājās, piebilstot, ka ir iespējams izmantot reisus starp Latviju un Ukrainu, kas joprojām turpinās.

Kā ziņots, Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām vairāk nekā 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

Taču ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

"Diemžēl, ņemot vērā pieaugošo Krievijas militāro spēku koncentrēšanos pie Ukrainas robežas un Krievijas militāros manevrus Baltkrievijā, zināms karadarbības eskalācijas risks Ukrainā ir palielinājies. Risks ir ļoti augsts. Joprojām turpinās centieni diplomātiskā veidā atrisināt situāciju Ukrainā. Ja notiks bēgļu plūsma, mēs nezinām, cik šo cilvēku būtu, tāpēc ir pāragri spriest, ko tas maksātu. Bet tiek strādāts pie dažādiem scenārijiem, un mūsu gatavība tiem ir augstā pakāpē. " apgalvoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.