Februārī un martā Baltijas jūrā gaidāmas spēcīgas vētras

Tuvākajās nedēļās Eiropā saglabāsies līdzšinējā sinoptiskā situācija, kas uztur augstu ūdens līmeni Baltijas jūrā un veicina krasta eroziju, liecina sinoptiķu prognozes.

Pēdējā mēnesī ūdens līmenis Latvijas piekrastē bijis vidēji pusmetru augstāks par normu. Viena no erozijas visvairāk skartajām vietām ir Kolkasrags, kur ievērojami mainījusies krasta līnija, izskalotas kāpas un jūrā iegāzušās daudzas priedes.

Augstais ūdens līmenis Baltijas jūrā ir ilgstošo un nereti spēcīgo rietumu, dienvidrietumu vēju dēļ. Tos izraisa cikloni, kas mēro ceļu pāri Ziemeļeiropai, un anticiklons, kas ilgstoši saglabājas Eiropas dienvidu daļā un bieži izplešas pār Centrāleiropu.

Sagaidāms, ka Baltijas jūrā februārī un martā būs vēl vairākas vētras, kas var radīt būtiskus postījumus vietām piekrastē. Tuvākā vētra iespējama ceturtdien, 17.februārī.

Krasta eroziju veicina arī siltais laiks, lielais nokrišņu daudzums un ledus trūkums.

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) datiem pēdējos gados Baltijas jūrā reģistrēts straujākais ūdens līmeņa kāpums Eiropā. Mērījumi no satelītiem liecina, ka absolūtais ūdens līmenis Baltijas jūrā ceļas par vidēji 3-5 milimetriem gadā, citviet Eiropā jūru un okeāna līmenis kāpj par vidēji 1-4 milimetriem gadā.

Tā kā Somijā un Zviedrijā kopš pēdējā ledus laikmeta turpinās zemes pacelšanās, kas ir straujāka nekā ūdens kāpums, relatīvais jūras līmenis Somijā, lielākajā daļā Zviedrijas piekrastes un arī vietām Norvēģijā pazeminās.

Savukārt Baltijas valstīs relatīvais jūras līmenis pieaug par vidēji četriem milimetriem gadā, kas ir viens no straujākajiem kāpumiem Eiropā.

EVA norāda, ka ūdens līmenis pasaulē galvenokārt kāpj ledāju kušanas, kā arī ūdens termiskās izplešanās dēļ, turklāt pēdējos gados tieši ledāju kušana dod lielāko pienesumu ūdens līmeņa kāpumam. Šie procesi notiek galvenokārt cilvēka saimnieciskās darbības izraisītās globālās sasilšanas dēļ.