76% Latvijas iedzīvotāji iesaistās atkritumu šķirošanā, liecina Ziemeļvalstu Ministru padomes un Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) veiktās aptaujas dati.
Visbiežāk iedzīvotāji šķiro stikla iepakojumus (58%) un plastmasas iepakojumus (55%). Aptuveni puse iedzīvotāju šķiro baterijas (49%) un papīru (47%). Pārējos atkritumu veidus šķiro ne vairāk kā katrs ceturtais iedzīvotājs.
Salīdzinoši maz tiek šķiroti nevajadzīgie medikamenti, tekstilizstrādājumi, nelietotas tehniskās eļļas un eļļas filtri.
VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere skaidro, ka stikla un plastmasas iepakojumu, kā arī baterijas un papīru šķiro vairāk, jo šo atkritumu dalītas vākšanas iespējas ir visplašākās.
Respondenti lielākoties uzskata, ka cilvēki šķiro atkritumus, lai mazinātu savu darbību ietekmi uz vidi, kā arī aptuveni katrs trešais respondents norāda, ka atkritumus šķirot rosina ērti sasniedzami šķirošanas konteineri.
Nosauktos iemesls tam, kāpēc cilvēki nešķiro atkritumus, var sadalīt trīs grupās. Visbiežāk respondenti norādījuši uz to, ka iedzīvotājiem neinteresē šķirošana un viņi nevēlas tam veltīt laiku. Otrs biežāk nosauktais iemesls raksturo dažāda veida objektīvus ierobežojumus šķirošanai. Trešā nosacītā tematiskā grupa norāda, ka šķirošanai nav nekādu ieguvumu.
Visvairāk atkritumu šķirotāju dzīvo Vidzemē (90%) un Zemgalē (83%), tad seko Kurzeme (77%) un Pierīga (77%), tad Rīga (73%) un vismazāk atkritumus šķiro Latgalē (69%).
Aptauja ir daļa no Ziemeļvalstu Ministru Padomes biroja un VARAM īstenotā projekta "Dānijas piktogrammu sistēmas pielāgošana Baltijas valstīs", kura laikā Latvijas uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, atkritumu apsaimniekotāji, nevalstiskās organizācijas iepazīstināti ar Ziemeļvalstīs izmantoto piktogrammu sistēmu atkritumu šķirošanā. Šāda sistēma varētu būt veiksmīgs rīks šķirošanas vienkāršošanai gan Latvijā, gan citur Eiropā.
