Noskaidrota valstī ietekmīgākā arodbiedrība; ietekmīgākā Latvijā – LIZDA

Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS ir veicis Latvijas lielāko arodbiedrību ietekmes pētījumu, lai noskaidrotu sabiedrības vērtējumu par arodbiedrību lomu un spējām aizstāvēt savu biedru intereses, kā arī lai noteiktu ietekmīgākās Latvijas arodbiedrības un tās vadītājus. Pētījuma rezultāti atklāj, ka Latvijā visietekmīgākā arodbiedrība, kas visveiksmīgāk aizstāv savu biedru intereses, ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), bet atpazīstamākā arodbiedrību vadītāja ir LIZDA līdere Inga Vanaga.

Pētījuma dati liecina: vairāk kā puse (59%) aptaujāto uzskata, ka arodbiedrības biedri kopumā ir labāk aizsargāti nekā cilvēki, kuri nav arodbiedrībā (45% — drīzāk ir labāk aizsargāti, 14% — noteikti ir labāk aizsargāti), savukārt ceturtā daļa aptaujāto (24%) norāda, ka arodbiedrības biedri kopumā nav labāk aizsargāti. 17% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

“Pētījuma rezultāti nepārsteidz, tie drīzāk apstiprina tēzi, ka arodbiedrību loma, nozīme un ietekme Latvijā joprojām ir būtiska un visdrīzāk arodbiedrības kā savu biedru interešu aizstāvības institūcijas tuvākajā laikā nepazudīs no “sabiedrisko organizāciju kartes”. Turklāt ir vairāki spilgti arodbiedrību piemēri, kuru centienus un darbību sabiedrība pamana un novērtē un kuras, paceļot balsi, spēj sapurināt politiķus, radīt stresu ierēdņos un beigu beigās panākt saviem biedriem un visai nozarei vēlamu rezultātu,” pauž SKDS vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš.

Ļoti pārliecinoši kopējo arodbiedrības spēju aizstāvēt savu biedru intereses vērtē tieši tie iedzīvotāji, kas ir kādas arodbiedrības sastāvā - turpat 80% no viņiem norāda, ka arodbiedrības spēj labāk aizsargāt viņu kā darba ņēmēju intereses, salīdzinot ar tiem darba ņēmējiem, kuri nav arodbiedrību biedri.

Vienlaikus no respondentiem, kuri patlaban strādā algotu darbu, lielākā daļa (78%) ir atzinuši, ka nav arodbiedrības biedri - no tiem 20% ir apsvēruši, bet vēl nav kļuvuši par biedriem, 30% — nav apsvēruši, bet neizslēdz šādu iespēju nākotnē, 28% — neredz jēgu stāties arodbiedrībā. Savukārt 14% aptaujāto norāda, ka jau ir kādas arodbiedrības biedri, bet 8% nesniedz skaidru atbildi. Arodbiedrības biedri biežāk ir respondenti ar augstāku izglītības līmeni un publiskajā sektorā strādājošie.

Biedrība, kura ir visietekmīgākā un visveiksmīgāk spēj aizstāvēt savu biedru intereses, pēc aptaujāto Latvijas iedzīvotāju domām, ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) — to minējuši 15% respondentu. Pēc tam seko Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) — minējuši 5%, Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība (LVIPUFDA) - 5%. Citu arodbiedrību minēšanas biežums nepārsniedz 5% robežu.

Publiski pamanāmākais un ietekmīgākais arodbiedrību vadītājs, pēc respondentu domām, ir Inga Vanaga (LIZDA) — tā norādījuši kopumā 23% no visiem aptaujātajiem respondentu. Pēc tam seko LVSADA vadība, ko minējuši 8% respondentu. Citu vadītāju minēšanas biežums nepārsniedz 5% robežu.

Savukārt arodbiedrībās esošie respondenti I.Vanagas ietekmi vērtē vēl augstāk - 41% norāda, ka I.Vanaga kā LIZDA vadītāja ir pamanāmākais un ietekmīgākais arodbiedrību līderis.

Trīs galvenie arodbiedrību uzdevumi (funkcijas) pēc aptaujāto Latvijas iedzīvotāju domām ir: 1) arodbiedrības biedru tiesiskā aizsardzība (biedru aizsardzība pret pārkāpumiem darbavietā, bezmaksas juridiskās konsultācijas, aizstāvība strīdā ar darba devēju, palīdzība tiesā utt.) — tā norādījuši 74% respondentu; 2) likumdevēju ietekmēšana (valsts politisko iniciatīvu vai tiesību normu izmaiņu ierosināšana un panākšana, iebildumi pret arodbiedrības biedriem nelabvēlīgu tiesību normu apstiprināšanu) — norādījuši 48% respondentu; 3) cīņa par konkurētspējīgu atalgojumu (40%).

Pēc aptaujāto Latvijas iedzīvotāju domām trīs vissvarīgākie faktori, lai nodrošinātu arodbiedrības ietekmi un lomu, ir: 1) cīņa par biedru interesēm, aktīvi paužot arodbiedrības viedokli un sadarbojoties ar politiķiem un ierēdņiem dažādu tiesību normu izstrādes jautājumos, kas tieši skar arodbiedrības biedrus — tā norādījuši 58% respondentu; 2) aktīva biedru aizsardzība pret darba devēju patvaļu un tiesību normu pārkāpumiem darbavietā — norādījuši 58% respondentu; 3) spēcīgs līderis (36%).

Latvijas iedzīvotāju aptauja par arodbiedrības ietekmi veikta 2021. gadā.