Pašlaik tiek izstrādāti likuma "Par republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusu", kas paredz, - ja deputāts nepratīs valodu, viņam tiks dots pusgads mācībām; ja arī tad viņš nepratīs valsts valodu nepieciešamajā līmenī, lieta tiks nodota apgabaltiesai, kas izskatīs jautājumu par deputāta mandāta anulēšanu.
Kā šodien intervijā "Neatkarīgajai" stāsta Valsts valodas centra kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis, šis likums attieksies uz 2013.gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētājiem deputātiem.
Viņš norāda, ka kādreiz gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanās normatīvajos aktos bija prasība deputātu kandidātiem, kuri nav beiguši mācību iestādes latviešu valodā, uzrādīt augstākā līmeņa valsts valodas prasmes apliecību.
"Mēs pārbaudījām viņu apliecības, runājām ar viņiem, taču šādu deputātu kandidātu nebija daudz nebija. Taču tagad ir tā, ka Saeimas deputāta kandidātam ir nepieciešams tikai pašnovērtējums, proti, deputāta kandidāta anketā jānorāda, kāda, viņaprāt, ir valsts valodas prasme - teicama, vidēja, vāja un tamlīdzīgi," stāsta Kursītis.
Šonedēļ VVC sākusi pārbaudīt Saeimas deputātu latviešu valodas prasmes līmeni, - fakti liecina, ka daudzi no jaunievēlētajiem deputātiem vāji vai nepietiekami prot latviešu valodu. "Tomēr valsts valodas neprasmes problēma ir daudz ielaistāka, nekā daudziem varbūt šķiet: ne jau tikai Saeimas deputāti "lepojas" ar vājām vai nekādām latviešu valodas prasmēm," uzsver Kursītis un piebilst, ka" novājinātais Valodas likums diemžēl ir sasējis rokas tiem, kuri vēlas cīnīties par latviešu valodas saglabāšanu, un šajā kaujas laukā latvieši diemžēl zaudē savas pozīcijas – gan dažādu Eiropas Savienības institūciju spiediena rezultātā, gan pašu inertuma dēļ".
Pēc Kursīša teiktā, pagaidām VVC ir tiesības lūgt Saeimai izdot administratīvai sodīšanai Saeimas deputātus, kuri nelieto valsts valodu C līmeņa 2.pakāpē. Ministru kabineta noteikumos šī prasība Saeimas deputātiem lietot valsts valodu C līmeņa 2.pakāpē ir spēkā no 2009.gada 1.septembra.
Kopumā no 2000.gada līdz šā gada decembrim administratīvi par valsts valodas nelietošanu sodītas 4615 personas. Tas ir aptuveni 1,2% no visiem krieviski runājošajiem strādājošajiem. Administratīvais naudas sods tiek uzlikts aptuveni 10-12% no pārbaudīto personu kopskaita. Pārējiem iesaka mācīties valsts valodu, un pēc vairākiem mēnešiem notiek atkārtota pārbaude.
"Viens otrs saka: kāpēc jūs sodāt, cilvēki taču grib mācīties! Piedodiet, bet ir pagājis jau 21 gads kopš Valodu likuma pieņemšanas, savukārt Valodas likumu pieņēma 1992.gadā. Bija visas iespējas mācīties!" uzsver Kursītis.
Visvairāk par valsts valodas nelietošanu valsts un pašvaldību uzņēmumos ir sodīti feldšeri, medicīnas māsas, policijas kārtībnieki, autobusu vadītāji un pirmskolas izglītības iestāžu darbinieki. Vidējais naudas sods - 26 lati. Privātuzņēmumos visvairāk sodīti frizieri, pārdevējas un apsargi. Valsts un pašvaldību uzņēmumos par valsts valodas nelietošanu tiek sodīts lielāks skaits cilvēku nekā privātuzņēmumos. "Tas tāpēc, ka valsts un pašvaldību uzņēmumos ikvienam darbiniekam ir jālieto valsts valoda Ministru kabineta noteiktajā līmenī. Privātuzņēmumos nostrādā tā pati pašpietiekamība," uzskata VVC pārstāvis.
Lielajās pilsētās krievvalodīgo ir 60%, un puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo septiņās lielajās pilsētās. "Tas nozīmē, ka latvieši patiesībā ir minoritāte. Un tieši šajā aspektā parādās krievu valodas pašpietiekamība, kādas, piemēram, nav Lietuvā, kur krievu ir tikai astoņi procenti," norāda Kursītis.
Pēc Kursīša teiktā, arī rietumvalstīs krievi nereti uzspiež savu valodu pamatiedzīvotājiem. "Šī problēma ir ļoti aktuāla. Krievi mēdz domāt tā: visu laiku esam runājuši krieviski un tagad pēkšņi sāksim citā valodā? Diez vai. Viņiem tas ir dabiski: ienākt svešā klosterī un uzspiest visiem savus noteikumus un savu valodu," saka VVC pārstāvis.