Lidostas "Rīga" zaudējumi pagājušajā gadā provizoriski bija apmēram deviņi miljoni eiro

© Ģirts Ozoliņš / F64

Starptautiskās lidostas "Rīga" zaudējumi pagājušajā gadā provizoriski bija apmēram deviņi miljoni eiro, kas ir par apmēram 10 miljoniem eiro mazāk, nekā bija plānots, norādīja lidostas pārstāve Ilze Salna.

Budžetā plānotie zaudējumi bija 19 miljoni eiro.
Salna skaidroja, ka zaudējumus pērn ļāva samazināt, galvenokārt, divi faktori - apgrozījuma palielinājums un saimniecisko izdevumu samazināšana.

Apgrozījuma palielinājumu nodrošināja gan pēc stingro ceļošanas ierobežojumu mīkstināšanas pieaugušais apkalpoto pasažieru skaits, kas gada otrajā pusē jau sasniedza aptuveni pusi no pirmspandēmijas līmeņa, gan Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" virszemes apkalpošanas uzsākšana un citu lidostas pakalpojumu pārdošanas apjoma pieaugums.

Savukārt ikdienas procesu pārskatīšana kopā ar rūpīgu finanšu un citu resursu plānošanu ļāva lidostai "Rīga" mazināt iepriekš plānoto zaudējumu apjomu.

Jau ziņots, ka 2021.gadā lidostā "Rīga" apkalpoja 2,353 miljonus pasažieru, kas salīdzinājumā ar 2020.gadu ir pieaugums par 17%, taču salīdzinājumā ar pirmspandēmijas 2019.gada rādītājiem par 70% mazāk. 2019.gadā lidostā "Rīga" tika apkalpots līdz šim lielākais pasažieru skaits - 7,798 miljoni.

Rīgas lidosta 2021.gada deviņos mēnešos strādāja ar 19,848 miljonu apgrozījumu, kas ir par 17,3% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2020.gadā, bet uzņēmuma zaudējumi pieauguši par 12,4% - līdz 10,092 miljoniem eiro.

Savukārt 2020.gadā lidostas apgrozījums bija 29,8 miljoni eiro, un zaudējumi sasniedza 15,85 miljonus eiro.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Latvijā

Ceļu kvalitāte Latvijā ir viens no autovadītājiem sāpīgākajiem jautājumiem. Lai arī "Latvijas valsts ceļu" ieskatā patlaban gandrīz 80% valsts galveno autoceļu un praktiski puse reģionālo autoceļu ir labā tehniska stāvoklī, situāciju varētu pasliktināt fakts, ka pēc diviem gadiem par ceturto daļu, visticamāk, samazināsies ceļu būvniecībai pieejamais finansējums. Tas tāpēc, ka šobrīd vairākus desmitus miljonu eiro ceļu būvei gūstam no Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma, kas savu darbu beigs 2026. gadā. Kāda ir Latvijas autoceļu turpmākā nākotne, vairāk vēsta 360TV ziņu raidījums “Ziņneši”.

Svarīgākais