Mitējoties nokrišņiem, mazinājies ūdens līmeņa kāpums lielākajā daļā upju

Mitējoties nokrišņiem un naktī piesalstot, mazinājies ūdens līmeņa kāpums lielākajā daļā Kurzemes un Zemgales upju, vietām ūdens līmenis svārstās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Valsts rietumu un centrālajā daļā spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums par augstu ūdens līmeni upēs un par palieņu un zemāko vietu applūšanu. Kuldīgas un Ventspils novadā spēkā oranžais brīdinājums par plašāku teritoriju applūšanu pie Užavas upes.

Ūdens līmenis Užavā un Bārtā trešdienas rītā ir aptuveni pagājušās nedēļas maksimuma līmenī. Ventas augštecē, kā arī Zemgales upēs Viesītē, Mūsā un Svētē, arī Lielupē pie Staļģenes ūdens līmenis pakāpies augstāk nekā pagājušajā nedēļā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir izplatījis brīdinājumu, ka šodien Užavā, pie Tērandes, sagaidāma ūdens līmeņa paaugstināšanās un applūdīs plašākas teritorijas.

Gaujā pie Carnikavas, kā arī citās Vidzemes un Latgales upēs ūdens līmenis patlaban ir zemāks par janvārī reģistrētajiem maksimumiem, un tas paaugstinās tikai nedaudz vai svārstās.

Arī par Gauju VUGD atgādina brīdinājumu, ka atkušņa ietekmē pie Carnikavas šodien gaidāms ūdens līmeņa kāpums un iespējama palieņu un zemāko vietu applūšana.

Tuvākajās diennaktīs Latvijā būs maz nokrišņu, tādēļ ūdens līmeņa paaugstināšanās galvenokārt būs saistīta ar kūstošo sniegu. Tā kā Kurzemē, Zemgalē un Lietuvā sniega nav daudz, daļā upju var sākties ūdens līmeņa pazemināšanās.

Dažos Lielupes posmos iespējama ledus iešana un ar to saistītas krasas ūdens līmeņa izmaiņas.

Iespējams, februāra otrajā pusē arī Latvijas austrumu daļā laiks būs pietiekami silts, lai kūstošā sniega dēļ strauji celtos ūdens līmenis upēs un sāktos ledus iešana.

Sniega sega, kas klāj Vidzemi un Latgali, satur daudz ūdens, tādēļ straujas pavasara atnākšanas gadījumā iespējami lieli pali, turklāt upēs vietām saglabājas ledus sastrēgumi, zem kuriem sadzīti vižņi.