Tiesa noraidījusi ministra Gata Eglīša prasību pret FID vadītāju par neslavas celšanu
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pagājušā gada nogalē noraidījusi pašreizējā labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) prasību pret Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāju Ilzi Znotiņu par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu.
Eglītis iesniedzis apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā, taču apelācijas instancē tiks izvērtēts tikai pirmās instances tiesas nospriestais saistībā ar tiesāšanās izdevumiem. Sūdzība tiks vērtēta maija beigās.
Jau ziņots, ka toreizējais Saeimas deputāts Eglītis pērn pavasarī vērsies tiesā, pieprasot Znotiņai atsaukt viņa godu un cieņu aizskarošus izteikumus par likvidējamās "ABLV" bankas interešu pārstāvniecību parlamentārieša darbā.
Prasības pieteikumā Eglītis skaidrojis, ka problemātiskā situācija radusies, Znotiņai komentējot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā izskatītos priekšlikumus grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas ( NIILTPFN) likumā. Eglītis bija viens no priekšlikumu autoriem, vēloties panākt uzlabojumus NIILTPFN sistēmā, kurā, viņaprāt, ir daudz trūkumu, nesamērīgas prasības un netaisnīgas procedūras.
Politiķis skaidroja, ka pērn 16.marta komisijas sēdē viņš paudis, ka priekšlikums paredz to, ka FID ir jānofiksē datu saņemšanas un analīzes sistēmā brīdis, kad tiek saņemts iesniegums vai ziņojums, jo pašreiz ir situācijas, kad FID, it sevišķi vienas likvidējamās bankas gadījumā, mākslīgi fiksācijas punktu var "pastiept" uz priekšu, nepieņemot šos ziņojumus, nereģistrējot savā sistēmā.
Saskaņā ar deputāta situācijas izklāstu, Znotiņa komisijā esot norādījusi, ka Eglīša priekšlikumi ir tiešā pretrunā ar mērķiem, kas tikuši izvirzīti pirms vairākiem gadiem un veiksmīgi izpildīti, Latvijai neiekļūstot FATF pelēkajā sarakstā. Eglītis iesniegumā tiesai raksta, ka Znotiņa priekšlikumus vērtējusi kā "pietiekami absurdus" un nekvalitatīvus, turklāt viņa arī pieļāva, ka Eglīša priekšlikumi pamatojami "tikai un vienīgi ar vienas likvidējamas kredītiestādes interesēm".
Komisijas sēdē 23.martā tika turpināta likumprojekta izskatīšana, un, kā norādīts iesniegumā, Znotiņa teikusi, ka "Eglīša kungs nav slēpis, ka šis ir jautājums par "ABLV" kreditoru vai varbūt pašu "ABLV" aizsardzību". Pēc tam, turpinot prezentāciju, viņa atkārtoti akcentējusi, ka Eglītis pārstāv minētās bankas intereses.
Komisijas sēdē Eglītis aizrādījis FID vadītājai par minētajiem izteikumiem, savukārt Znotiņa par tiem sēdē neatvainojās un aizvainojošos apgalvojumus neatsauca, iepriekš norādīja deputāts.
Eglītis uzsvēris, ka Znotiņas paustie apgalvojumi, ka viņš pārstāv likvidējamās "ABLV" bankas intereses vai ka iesniegtie priekšlikumi ir jautājums par likvidējamās "ABLV" bankas vai tās kreditoru aizsardzību, ir nepatiesi, godu un cieņu aizskaroši apmelojumi. Līdz ar to viņš ceļ tiesā prasību pret Znotiņu par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu.
Prasības pieteikumā akcentēts, ka, izsakot apgalvojumus, ka Eglītis pārstāv šīs bankas intereses vai ka viņa iesniegtie priekšlikumi saistīti ar šīs bankas vai tās kreditoru aizsardzību, Znotiņa mazinājusi personas sabiedrisko vērtējumu.
Eglītis pieteikumā tiesai skaidrojis, kāpēc Znotiņas izteikumiem nav pamata un kāpēc uzskata tos par godu un cieņu aizskarošiem, paužot pārliecību, ka Znotiņai būtu uzliekams pienākums atsaukt nepatiesās ziņas, publicējot attiecīgu atsaukumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Deputāts arī norādījis, ka pirms vēršanās tiesā strīda risināšanai mediācija nav izmantota, jo viņš uzskata, ka mediācijas izmantošana konkrētajā strīdā būtu nelietderīga, tāpēc tai nepiekrīt.
Eglītis uzsvēris, ka nav pieļaujama rīcība, ka augsta līmeņa ierēdņi Saeimas komisijas sēdē izplata nepatiesas un apmelojošas ziņas par kādu no deputātiem.