Ceļš, pa kuru šovasar militāras mācību operācijas gaitā no jūras desantējās amerikāņu karaspēks, tagad kļuvis par labiekārtojumu kāpu izbraukātāju un zvejas laivu postītāju ērtībām. Aizsardzības ministrijai joprojām nav izdevies tikt no tā vaļā.
Nedienas ar Vārves pagasta kāpā iebetonēto ceļu, kas amerikāņiem it kā izmaksājis miljonu dolāru, sākās jau drīz pēc starptautisko mācību noslēguma. Ceļš kā magnēts pievilina atpūtniekus un, kā izrādās, arī kāpu izbraukātājus, kas lielākai jautrībai posta laivas.
Pēdējais gadījums pirms dažām dienām – kāda apvidus mašīna iebraukusi plosīties pa pludmali un iesēdusies sniega un smilšu putrā. Tad nu braucēji lauzuši koka laivas bortus un solus, lai pagrūstu tos zem riteņiem. Vasarā gājis vēl trakāk, iespējams, šie paši, iespējams, citi braucēji sējuši laivas džipiem aizmugurē un vizinājuši cits citu pa smiltīm, pa betonēto ceļu. Protams, laivas šādi sabojātas. Reiz, kad paši zvejnieki kļuvuši par lieciniekiem tādām izklaidēm, vandaļi aizbraukuši tā patālāk un iestūmuši laivu jūrā. Kaimiņiem gan to izdevās izvilkt malā.
Zvejnieki ir noraizējušies. Katru dienu vest laivas prom no krastmalas mājās ir sarežģīti. Tās ir smagas, vajadzīgas speciālas piekabes. Savukārt atstāt tagad ir bail. Viens no vandaļu apskādēto laivu īpašniekiem Neatkarīgajai atzīst: "Iebrauktuve tiem neliešiem ir gatavā medusmaize. Nu kaut kā taču viņiem ir jāliek saprast, ka krasts nepieder tikai viņiem. Zveja ir mans dzīvesveids!"
Ventspils iecirkņa policijas priekšnieks Didzis Vilemsons apstiprina, ka pēc zvejnieku iesnieguma ir sākts kriminālprocess par mantas bojāšanu. Pagaidām – ne pret konkrētām personām. Neoficiāli izskanējušas aizdomas, ka laivu bojāšanā varētu būt vainojami kādi kriminālu grupējumu pārstāvji. Pēc iesaistīšanās šai lietā dīvainus zvanus saņēmis arī Zaļās kustības Ventspils nodaļas vadītājs Imants Blūms. Protams, viņu vairāk par sapostītajām laivām uztrauc kāpu regulārā izbraukāšana, un šai saistībā viņš arī plāno vērsties atbildīgajās vides institūcijās. Solījums aprūpēt amerikāņu mantojumu netiek pildīts. Jau vasarā bija skaidrs, ka militārajām mācībām uzbūvētais ceļš kādam ir jāapsaimnieko. Taču, kā izrādās, saimnieks joprojām nav atradies. Ar šo situāciju nemierā ir arī Ventspils reģionālā vides pārvalde – kādam taču ir jāvāc atkritumi, jāuztaisa aizsargbarjera. Pārvaldes vadītāja Inguna Pļaviņa stāsta, ka Aizsardzības ministrijai ir pieprasīta informācija par ceļa un nobrauktuves piederību, taču atbilde nav saņemta.
Neatkarīgajai ministrija sākotnēji skaidroja, ka ceļš esot nodots Zemkopības ministrijas (ZM) valdījumā jau oktobrī. Dīvainā kārtā par to nekas nav zināms nedz Ventspils novada domei, nedz arī uzņēmumam Latvijas valsts meži (LVM), kas ir ZM piekrītošās piekrastes zemes aprūpētājs. Vēlāk izrādās, ka saimnieka meklēšana vēl turpinās – notiekot viedokļu saskaņošana ar ZM.
Jāatgādina, iepriekš bija domāts, ka ceļš paliks Ventspils novada pārziņā. Bet, kā stāsta domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks, oficiāls piedāvājums pārņemt to no armijniekiem nav saņemts. Turklāt noprotams, ka novads nemaz nevēlas tērēt naudu tā uzturēšanai. A. Mucenieks spriež: "Latvijas valsts mežiem ir daudz lielākas iespējas." Taču arī LVM šīs iespējas nesteidz likt lietā. Uzņēmuma pārstāvis Tomass Kotovičs skaidro, ka šobrīd ekspertu grupa turpina pētīt, vai ceļa pārņemšana ir izdevīga.
Bet, kamēr amerikāņu armijas būvniecības šedevram neatradīsies saimnieks, tikmēr tā galvenā funkcija būs – ērtību nodrošināšana dažādu administratīvu un kriminālu pārkāpumu veikšanai.