Valsts policijas 2021.gada darba rezultāti rāda, ka likumsargi pērn ir pieķēruši vairāk kukuļdevēju nekā 2020. un 2019.gadā. Savukārt likumsargu - kukuļņēmēju skaits ir būtiski sarucis.
Disciplīnas uzlabojumi lielā mērā notikuši pateicoties policijas iekšēji organizētajiem preventīvajiem pasākumiem un kontroles aktivitātēm, tāpat arī regulāri īstenotajām personāla apmācībām par dažādiem ar disciplīnu saistītiem jautājumiem, kā arī pienesumu nesusi pērn īstenota ceļu satiksmes drošības kampaņa pret korupciju ceļu satiksmē, pauž Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte.
Salīdzinot kukuļdošanas gadījumus piecu gadu griezumā, var teikt, ka šie gadījumi ir mazinājušies vismaz trīs reizes.
Ja 2015.gadā tie bija 198 gadījumi, tad pērn - 59 gadījumos ir mēģināts dot kukuli likumsargam. Visbiežāk kukuļdošana fiksēta tieši ceļu satiksmes jomā, pagājušogad tie bijuši 42 gadījumi. Lielākoties autovadītāji mēģinājuši atpirkties ar kukuli no likumsargiem par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, kā arī par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Piedāvāto summu apmērs svārstās no 10 līdz pat 5000 eiro, bet kopējais piedāvātā kukuļu summas apmērs sasniedz gandrīz 15 tūkstošus eiro.
Tāpat kā pozitīvu piemēru var izcelt, to, vairākkārtīgi mazinājies arī kukuļņemšanā pieķerto likumsargu skaits. Pērn tādi bijuši vien trīs, bet 2020.gadā - 13.
"No tiesībaizsardzības iestādēm tiek sagaidīta izcila disciplīna un ideālā pasaulē policistam nevajadzētu būt nevienam pārkāpumam, bet diemžēl arī policijā, gluži kā sabiedrībā kopumā, gadās pa kādam mazāk godprātīgam indivīdam, tāpēc būtiska ir pašattīrīšanās, ko Valsts policijā aktīvi veicam. Mēs policijā tiecamies uz šo ideālu, lai pilnībā izskaustu negodprātīgus darbiniekus, vienlaikus izglītojot pārējos nodarbinātos par riskiem, drošības prasībām un vērtībām, kādas pastāv dienestā. Teju visās disciplināro pārkāpumu pozīcijās ir vērojami būtiski samazinājumi, kas liecina par iekšējo tīrīšanu un iekšējās disciplīnas būtisku uzlabojumu. Ir jāturpina iesāktais darbs, lai policistu disciplīna sabiedrībā tiktu pozitīvi vērtēta, savukārt šie atsevišķie negatīvie gadījumi, - nemestu ēnu Valsts policijai kopumā un tiktu izkausti līdz minimumam," pauž Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Lai gan jebkurš darbinieks, kas ir aizturēts aizdomās par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, met ēnu uz policijas tēlu, analizējot 2021.gada datus saistībā ar citiem policijas disciplīnas jautājumiem, jāizceļ, ka 2021.gadā šis skaits ir ievērojami mazinājies. Proti, 2021.gadā par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem aizturēti 11 Valsts policijas nodarbinātie, kas ir uz pusi mazāk, nekā gadu iepriekš, kad tādi bija 21.
Tāpat pagājušajā gadā fiksēti mazāk gadījumi, kad amatpersonas aizturētas par iespējamām koruptīvām darbībām. 2020.gads šajā jautājumā iezīmēja negatīvu tendenci - tieši par iespējamiem koruptīva rakstura noziedzīgiem nodarījumiem bija aizturētas 16 personas, no kurām lielākā daļa bija ceļu satiksmes uzraudzības jomas amatpersonas. Savukārt pērn šī situācija ir uzlabojusies un tikai četras personas aizturētas par šāda veida iespējamiem nodarījumiem.
Pēdējos divos gados, pastiprinot kontroles pasākumus no vadības puses, ir panākts būtisks samazinājums gadījumiem, kad amatpersona ieradās darbā alkohola reibuma stāvoklī. Proti, gan pērn, gan 2020.gadā katrā konstatēts tikai viens gadījums, kas ir būtisks kontrasts 2019.gadā fiksētajiem 10 gadījumiem. Arī par šo pārkāpumu, gluži kā iepriekšējos gados, piemērots disciplinārsods atvaļināšana no dienesta.
Gluži tāpat kā iepriekšējos gados, aizvien turpina samazināties arī kopējais konstatēto disciplinārpārkāpumu skaits. Pērn konstatēti 491 disciplinārpārkāpumi, bet 2020.gadā - 584. Vienlaikus arī samazinājies piemēroto disciplinārsodu skaits - ja 2020.gadā tie bija 228, tad 2021.gada - 165.
Kopumā kriminālprocesu vai disciplinārlietu ietvaros no dienesta pienākumu pildīšanas 2021.gadā atstādināti 20 darbinieki, bet 2020.gadā - 32.
Tāpat Valsts policija nemitīgi veic preventīva rakstura darbības, lai izskaustu nodarbināto pārkāpumus, kas saistīti ar personas datu apstrādi, t.sk., dažādu informācijas sistēmu un datu bāzu resursu nepamatotu izmantošanu. Piemēram, tiek veiktas pārbaudes, izlases kārtībā izvēloties nodarbinātos no dažādam policijas struktūrvienībām, un pārbaudot to darbu ar informāciju un datiem. Tāpat gandrīz vairāk nekā divus gadus ir ieviesta preventīva aktivitāte - nodarbināto pārbaudes saistībā ar informācijas sistēmu datu bāžu resursu izmantošanu savā prombūtnē. Šī audita mērķis ir izskaust, ka pienākumu izpildei pieejamās informācijas sistēmas tiek izmantotas ne darba vai dienesta vajadzībām. Papildu tam ļoti bieži tiek veiktas pārbaudes saistībā ar datu un informācijas apstrādi no nodarbināto puses tieši saistībā ar lietvedībā saņemtajiem iesniegumiem un materiāliem.
Jāizceļ, ka pateicoties šīm preventīvajām darbībām, pārkāpumi ir mazinājušies. No visām pārbaudēm pārkāpumi apstiprinājušies 34 gadījumos 2021.gadā, kamēr 2020.gadā tādi bija 45 gadījumi. Attiecīgi par šādiem pārkāpumiem, vērtējot katru gadījumu individuāli, ir izteikts aizrādījums vai piemērots disciplinārsods.
Tāpat jautājumos par Valsts policijas nodarbināto iespējamu iesaisti kādos noziedzīgos nodarījumos, notiek arī aktīva sadarbība ar Iekšējās drošības biroju.