Tiesību problēmjautājumi, kas nokļūst Satversmes tiesā (ST), ir Latvijas tiesību sistēmas nepilnību aisberga redzamā daļa, piektdien tiesas darba gada atklāšanas svinīgajā sēdē atzina ST priekšsēdētāja Sanita Osipova.
Viņa sacīja, ka pērn paveikts ļoti daudz, jo cilvēki aktīvi aizstāv savas tiesības un, pateicoties viņiem, ST var stiprināt demokrātisku tiesisku valsti ar saviem spriedumiem.
Tiesību problēmjautājumi, kas nonāk ST, ir Latvijas tiesību sistēmas nepilnību aisberga redzamā daļa, viņa norādīja. "Tas ir mūsu tautas taisnīguma uztveres spogulis, kurā būtu jāieskatās katram varas atzaram, lai patiesi saprastu tās problēmas, kas rūp Latvijas suverēnam un ir jārisina ar tiesību palīdzību, sakārtojot un vienkāršojot cilvēku ikdienu," uzsvēra Osipova.
Pagājušajā gadā ir palielinājies tiesā iesniegto pieteikumu skaits, kā arī pieaugusi ierosināto lietu sarežģītība. Kopumā ierosinātas 47 lietas. 23 lietas ierosinātas pēc privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām, bet 20 lietas - pēc tiesu pieteikumiem. Divas lietas ierosinātas pēc pašvaldību domju pieteikumiem, bet pa vienai lietai - pēc tiesībsarga pieteikuma un Saeimas deputātu pieteikuma.
Visbiežāk lietas ierosinātas par tiesību normu atbilstību Satversmē ietvertajām tiesībām uz īpašumu, Satversmes 64.pantā paredzētajai likumdošanas tiesību īstenošanas kārtībai, kā arī Satversmes 91. pantā ietvertajiem tiesiskās vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principiem.
Pērn ST izskatītas 27 lietas. Tajās par Satversmei atbilstošām atzītas 66 tiesību normas, bet par Satversmei neatbilstošām - 34 tiesību normas.
ST līdz šim pieņēmusi 379 spriedumus, 113 lēmumus par tiesvedības izbeigšanu, kā arī izskatījusi vairāk nekā 4500 pieteikumu. Tiesa sniegusi savu vērtējumu par būtiskiem valsts un sabiedrības dzīves jautājumiem, iemantojot sabiedrības uzticēšanos - ST ir tas valsts varas konstitucionālais orgāns, kuram iedzīvotāji uzticas visvairāk, informēja ST priekšsēdētāja.
Tāpat Osipova savā uzrunā pieskārās tiesas judikatūras aktualitātēm, atgādinot par tiesas lemto attiecībā uz sabiedrībā zināmākajām lietām.
"Esam pieraduši uzskatīt, ka valsts mērķis ir nodrošināt labklājību. Taču, kā māca Satversme, labklājība nevar pastāvēt atrauti no ilgtspējas. Piemēram, mēs joprojām cīnāmies ar Covid-19 pandēmiju, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību. Cenšamies pārvarēt pandēmijas un inflācijas ietekmi uz ekonomiku, lai ikvienam nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi. Taču mūsu uzvaras būs īslaicīgas, ja nepalūkosimies visapkārt un tālāk uz priekšu. Līdzās ikdienas rūpēm mums jādomā arī par nācijas, valsts, tautas, cilvēces un visas pasaules ilgtspēju," norādīja Osipova.