No epidemioloģiskā skatupunkta raugoties, tuvākajās nedēļās vēl nav pieļaujama Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu mīkstināšana, jo aizvien ir pārāk liels nevakcinēto īpatsvars starp senioriem un personām ar hroniskām saslimšanām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Uz jautājumu, vai Latvijā patlaban var atļauties mīkstināt kādus ar Covid-19 saistītus ierobežojumus, infektologs atbildēja, ka, no epidemioloģiskā viedokļa to būtu pareizi darīt tad, kad vienlaikus izpildītos divi nosacījumi: pirmkārt,saslimstība kopumā vairs nepieaugtu, otrkārt, būtu pietiekama vakcinācijas aptvere senioru un personu ar hroniskām saslimšanām vidū.
"Mums joprojām ir liels senioru un cilvēku ar hroniskām slimībām skaits, kuri vēl nav vakcinēti, viņiem vēl nav imunitātes," problēmu ieskicēja Perevoščikovs.
Viņš piebilda, ka, piemēram, Dānijā Covid-19 ierobežojumus bija iespējams mīkstināt tāpēc, ka tur ir augsts vakcinēto senioru īpatsvars, kas nozīmē, ka nav sagaidāma veselības aprūpes sistēmas pārslodze vai augsta vecāko Covid-19 slimnieku mirstība.
Kā ziņots, Latvijā atklāto Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem pēdējās dienās ir stabilizējies 39-40% robežās. "Tas varētu jau liecināt, ka varbūt, varbūt tuvākajās nedēļās slimnieku skaits vairs nepieaugs," izteicās Perevoščikovs.
Arī Eiropas Savienībā kopumā saslimstības ar Covid-19 pieaugums pēdējās dienās vairs netiek novērots, kas ir pozitīvs signāls, informēja speciālists.
SPKC pārstāvis gan norādīja, ka pieaug stacionēto Covid-19 pacientu skaits. To pacientu skaits, kuriem Covid-19 ir pamata diagnoze, mēneša laikā pieaudzis par aptuveni 80%, savukārt to pacientu skaits, kuriem Covid-19 ir konstatēta kā papildu saslimšana, mēneša laikā četrkāršojies.
Infektologs uzsvēra, ka statistiski nedrīkst ignorēt tos pacientus, kuriem Covid-19 ir kā otrā diagnoze, jo lielā daļā gadījumu tieši koronavīruss šiem cilvēkiem ir izraisījis smagas sekas. "Tie ir pacienti ar insultu, infarktu, gados veci novārdzināti pacienti, kuriem koronavīruss slimības gaitu padara smagu, līdz ar to šie pacienti ārstējas ne tikai tajās gultās, kas paredzētas kovida pacientiem, bet arī parastajās terapeitiskajās nodaļās, un šo pacientu skaits ir ļoti liels," norādīja Perevoščikovs.
Runājot par Covid-19 pacientu ārstēšanu, viņš arī uzsvēra medicīniskā personāla darbinieku augsto inficēšanās īpatsvaru, kas arvien apgrūtina pienācīgu pakalpojumu sniegšanu.
Ņemot vērā pašreizējo slimnīcu aizpildījumu, nevar teikt, ka situācija ir "ļoti kritiska un dramatiska", taču joprojām nevar izslēgt, ka, turpinoties nekontrolētai Covid-19 izplatībai, drīzumā pieaugs saslimstība tieši starp gados vecākiem iedzīvotājiem ar hroniskām saslimšanām, brīdināja Perevoščikovs, piebilstot, ka "visticamāk, tas arī notiks tuvākajās nedēļās, un tāpēc ir nepieciešams joprojām būt ļoti uzmanīgiem".
Viņš piebilda, ka iepriekšējos Covid-19 viļņos tika novērota līdzīga tendence - vispirms saslima ekonomiski aktīvākie cilvēki, bet pēc tam konsekventi saslimstības pieaugums tika novērots personām virs 60 gadiem. "Pašreiz, salīdzinot ar citiem [saslimstības] pacēlumiem, šie cilvēki [vecumā virs 60 gadiem] slimo retāk, bet dinamikā mēs, visticamāk, sagaidīsim, ka slimības īpatsvars katrā vecuma grupā izlīdzināsies un biežāk slimos tie seniori, kuri pašreiz vēl nav vīrusa skarti," prognozēja SPKC pārstāvis.
