The Economist skeptisks par preses brīvību Latvijā

Britu biznesa žurnāls "The Economist" pauž bažas par preses brīvību Baltijas valstīs, īpaši kritiski vērtējot situāciju Latvijā.

Latvijas mediju situācijai kopumā "The Economist" velta skarbus vārdus - "daži laikraksti un televīzijas kanāli pieder magnātiem", "citi nav nekas vairāk kā Kremļa rupori", "valsts televīziju un radio netieši kontrolē politiskās partijas".

Žurnāls norāda uz Krievijas magnāta Vladimira Antonova kontrolētā uzņēmuma "Snoro Media Investicijos" aktivitātēm Baltijas valstīs, pārņemot reģiona medijus, kas ekonomiskās krīzes ietekmē kļuvuši salīdzinoši lēti iegādājami. Starp Antonova potenciālajiem nākamajiem pirkumiem "The Economist" min Baltijas ziņu portālu "Delfi", Latvijas laikrakstus "Biznes&Baltija un "Čas".

"Preses brīvība Baltijas valstīs, un īpaši Latvijā, gadiem nav izskatījusies tik drūma. Kādreiz tik dzīvīgā un labas kvalitātes pēcpadomju laika prese piedzīvo panīkumu saistībā ar ekonomisko krīzi, strukturālām izmaiņām industrijā un - kā daži baidās - ietekmīgu ārēju interešu manipulācijām," žurnāla Austrumeiropas bloga sadaļā raksta komentētājs.

Kā piemērs rakstā minēti nesenie notikumi ar Latvijas laikrakstu "Telegraf", ko "The Economist" apskatnieks atzīst par vienu no labākajiem krievvalodīgajiem medijiem visā Baltijas reģionā.

Kā ziņots, laikraksts "Telegraf" pirms vairāk nekā mēneša mainījis īpašniekus, taču nav zināms, kas izdevumu pārņēmis.

"Īpašnieka pēdas beidzas ar anonīmu Kiprā reģistrētu kompāniju "Kinonon Holdings Limited". Bet izskatās, ka patiesais labuma guvējs ir "Snoro Media Investicijos", kas ir Lietuvas bankas "Snoras" meitasuzņēmums. "Snoras" bankai arī pieder 88,92% "Latvijas krājbankas". "Snoras" lielākais akcionārs ir Krievijas banku magnāts Vladimirs Antonovs, kuram ir labas attiecības ar Krievijas amatpersonām. Viņa pārstāvis gan noliedz, ka Antonovam ir kāda saistība ar "Telegraf"," raksta "The Economist".

Žurnāls atgādina, ka Antonovs iepriekš iesaistīts pretrunīgi vērtētos darījumos. Šogad viņš sūrojās, ka Zviedrija un ASV bloķējušas viņa pieteikumu iegādāties autoražotāju "Saab", apsūdzot Rietumvalstis "nepamatotās bailēs no Krievijas naudas".

Mediju uzmanības centrā nonācis arī Antonova tēvs Aleksandrs, kurš kontrolē Krievijas finanšu grupu "Convers Group" un kas pagājušā gadā izdzīvoja atentātā Maskavā.

"Kad "Snoras" banka izveidoja savu mediju meitasuzņēmumu, tā nevairījās atzīt savus plānus iegādāties Baltijas medijus. Daudzi izdevumi ir kļuvuši lēti, jo recesijas dēļ kritušies to ieņēmumi," raksta komentētājs.

"The Economist" arī apraksta pretrunīgi vērtēto "Telegraf" galvenā redaktora Aleksandra Krasņitska aiziešanu.

Žurnāls nesenos notikumus "Telegraf" redakcijā salīdzina ar pērn notikušo šķelšanos laikrakstā "Diena" pēc neskaidrā pārdošanas darījuma.

No "Diena" aizgājušo redaktoru un žurnālistu izveidoto nedēļas žurnālu "Ir" "The Economist" dēvē par "vienu no nedaudzajiem neatkarīgajiem medijiem Latvijā".

"The Economist" arī norāda, ka Antonovs šonedēļ apmeklēja Rīgu, kur viņam bija dažādas tikšanās.

"Daži domā, ka viņš pēta potenciālos pirkumus. Kā iespējamie pirkumi minēti biznesa laikraksts "Biznes&Baltija" un laikraksts "Čas"," raksta žurnāls.

Pieaug arī bažas par preses brīvību Lietuvā, kur "Snoro Media Investicijos" ir lielākais akcionārs "Lietuvos rytas" grupai, kurai pieder valstī populārākais laikraksts ar tādu pašu nosaukumu, televīzija, ziņu portāls, vairāki žurnāli un divas lielas izdevniecības.

Arī Igaunijas Drošības policija šogad pauda bažas par pieaugošo Krievijas ietekmi Baltijas medijos.

Kā vēsta daži avoti, Antonovs vēlas iegādāties Baltijas valstīs vadošo "Delfi" portālu, kas pašlaik pieder "Estonian Ekspress Grupp", raksta "The Economist".

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais