Viens no Sudānā nolaupītajiem un atbrīvotajiem Latvijas pilotiem - helikopteru posma vecākais lidotājs kapteinis Artjoms Nalbadjans - tikai šā gada septembrī atvaļinājies no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS).
Nalbadjans bruņotajos spēkos dienēja no 1995.gada, ar pārtraukumu no 2004.-2005.gadam, līdz šā gada septembrim, kad tika atvaļināts rezervē, beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam. Viņš ir saņēmis vairākus NBS komandiera, Gaisa spēku komandiera un Valsts robežsardzes apbalvojumus, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļā.
Savukārt helikopteru posma borttehniķis virsseržants Kaspars Reihlers bruņotajos spēkos dienēja no 1998.gada līdz 2008.gada septembrim, kad tika atvaļināts rezervē, beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam. Arī viņš ir saņēmis vairākus aizsardzības ministra, AM, NBS komandiera un Gaisa spēku komandiera apbalvojumus.
Lai gan aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka patlaban bruņotajos spēkos trūkst pilotu, NBS apgalvo, ka "patlaban pilotu pietiek, bet ne visiem viņiem ir nepieciešamās profesionālās, specifiskās iemaņas, piemēram, lidošanai naktī, instrumentāli".
Helikopteru pilotu apmācība ir ilgstošs un izmaksu ziņā dārgs process, atzīmēja AM. Lai topošu pilotu apmācītu līdz otrā pilota līmenim, izmaksas veido aptuveni 350 000 latu, pie tam viņam jānolido 250 stundas.
Lai no otrā pilota taptu par gaisa kuģa kapteini, ir jāiegulda vēl aptuveni 350 000 latu, un viņam jānolido 500 stundas, savukārt, lai šis gaisa kuģa kapteinis būtu kaujas spējīgs, viņa izglītībā jāiegulda vēl aptuveni 840 000 latu, un viņam jānolido 1100 stundas.
Apmācība dažādos kursos kvalifikācijas paaugstināšanai uz trenažieriem vidēji izmaksā 50 000 latu. Šīs izmaksas gan attiecas tikai uz helikopteriem "Mi-17".
Neoficiāla informācija liecina, ka NBS piloti zemā atalgojuma dēļ labprātāk izvēlas strādāt privātajās kompānijās.
AM norādīja, ka viņu rīcībā nav informācijas, kāds ir privāto kompāniju piedāvātais atalgojums pilotiem, tādēļ "komentēšana par aiziešanu atalgojuma dēļ ir vien spekulācija".
LETA jau ziņoja, ka atbrīvotie Latvijas helikoptera piloti patlaban uzturas Sudānā, kur iziet psiholoģiskās rehabilitācijas procesu, šodien žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.
Viņš uzsvēra, ka jaunākas informācijas patlaban nav, un ar pilotiem turpina strādāt ANO Pasaules pārtikas programmas darbinieki. Patlaban arī neesot precīzi zināms, kad piloti varētu atgriezties Latvijā.
Pēc Kristovska teiktā, Latvijas pilotus bija nolaupījušas "vietējās grupas, kuras nodarbojas ar noziedzīgu darbību". Bet plašāka informācija par atbrīvošanas detaļām varētu būt zināma tikai pēc pilotu atgriešanās mājās.
LETA jau ziņoja, ka ANO pārtikas programmā strādājošie trīs Latvijas pilsoņi Dārfūrā tika nolaupīti 4.novembrī. Bruņoti kaujinieki iebruka pilotu mājā un sagūstīja viņus, nogādājot nezināmā vietā.
Nolaupītie vīrieši strādāja Latvijas aviokompānijā "GM Helicopters", kurai ir līgums ar WFP.
Jānis Bagātais LETA