Jaunais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sastāvs, kas trešdien sāka darbu, vienojušies par atbildības jomu sadalījumu, informēja padomes pārstāvji.
Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš pārraudzīs padomes darbību kopumā, īstenos ar informatīvas telpas aizsardzību saistītu jautājumu pārraudzību un veic komerciālo, sabiedrisko un nekomerciālo radio un televīziju jomas pārraudzību, būs līdzatbildīgs elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kas sniedz televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus, pārraudzībā.
Padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete īstenos starptautiskās darbības jomas pārraudzību, ar medijpratības attīstību saistītu jautājumu pārraudzību un būs līdzatbildīga ar informatīvās telpas aizsardzību saistītu jautājumu pārraudzībā, kā arī komerciālo, sabiedrisko un nekomerciālo radio un televīziju jomas pārraudzībā.
Ieva Kalderauska īstenos elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kas sniedz pakalpojumus pēc pieprasījuma, jomas pārraudzību, veiks video koplietošanas platformu jomas pārraudzību, īstenos elektronisko plašsaziņas līdzekļu satura pieejamības veicināšanas pārraudzību, kā arī būs līdzatbildīga ar informatīvas telpas aizsardzību saistītu jautājumu pārraudzībā, ar medijpratības attīstību saistītu jautājumu pārraudzībā, kā arī komerciālo, sabiedrisko un nekomerciālo radio un televīziju jomas pārraudzībā.
Ilva Milzarāja īstenos ar latviešu valodas stiprināšanu saistītu jautājumu pārraudzību, pārraudzīs mediju vides pašregulācijas veicināšanu un sociālo mediju platformas, kā arī būs līdzatbildīga ar informatīvās telpas aizsardzību saistītu jautājumu pārraudzībā un ar medijpratības attīstību saistītu jautājumu pārraudzībā.
Savukārt Andis Plakans īstenos elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kas sniedz televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus, pārraudzību, ar tehnoloģisko attīstību saistītu jautājumu pārraudzību, kā arī būs līdzatbildīgs ar informatīvas telpas aizsardzību saistītu jautājumu un sociālo mediju platformu pārraudzībā.
NEPLP padomes locekļi kopā apņēmušies īstenot starpinstitucionālo sadarbību un grozījumu projektu izstrādi normatīvajos aktos, kas skar elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību.
Paziņojumā presei Āboliņš uzsver, ka NEPLP pirmā prioritāte arī turpmāk būs informatīvās telpas aizsardzības jautājumi, un šīs prioritātes stūrakmens ir stipri vietējie mediji - gan komerciālie, gan sabiedriskie, gan nekomerciālie.
"Kā būtisku vietējo mediju stiprināšanas aspektu redzu cīņu pret pirātismu, tādējādi vairojot mūsu radio un televīziju spēku un konkurētspēju," uzsver NEPLP priekšsēdētājs.
Druviete atzīmē, ka, viņas ieskatā, padomei ir jāturpina attīstīt kā spēcīgu un mūsdienīgu elektronisko mediju nozares regulatoru, kas stratēģiski uzrauga un attīsta mediju vidi, sekmē vietējo mediju attīstību, kā arī primāri ir jāstiprina Latvijas informatīvā telpa.
"Attiecīgi medijpratība ir viena no fundamentāli svarīgām jomām, kurā NEPLP strādā un turpinās strādāt, sekmējot vienotas medijpratības stratēģijas izstrādi un īstenošanu valsts mērogā. Medijpratība ir arī Latvijas drošības jautājums. Tā ir kompetence, kas jo īpaši digitālajā laikmetā ir nepieciešama ikvienam. Savukārt starptautiskajai sadarbībai un mediju politikas izstrādei un īstenošanai Eiropas līmenī ir arvien izšķirošāka loma, cīnoties pret dezinformāciju, sekmējot lielo platformu atbildīgumu un uzraudzību interneta vidē," pauž Druviete.
Viena no jaunajām NEPLP loceklēm Milzarāja skaidro, ka mediju pašregulācijas spēja apliecina nozares briedumu un stiprina gan atsevišķu žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu, gan visas mediju vides reputāciju kopumā. Šādu mehānismu attīstīšana ir svarīgs virziens, kurā NEPLP var sniegt būtisku ieguldījumu ne tikai esošo problēmu apzināšanā, bet arī pasaules labākās prakses apkopošanā un popularizēšanā.
"Kvalitatīvs lokālais elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturs nav iedomājams bez cieņpilnas attieksmes pret latviešu valodu jebkurā platformā un formātā. Interneta vidē valdošā angļu valoda, saziņas forma un stils, kas īpaši tuvs jauniešiem, latviešu valodas tīrības jautājumu pacēlis prioritāšu virsotnē," atklāj Milzarāja.
Kalderauska, kura vienīgā no sastāva turpina darbu ar līdzšinējām pilnvarām, paskaidro, ka ir jāturpina iesāktā audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma jomas uzraudzības sistēmas pilnveide, kur vēl daudz darāmā. Pēdējā pusgada laikā ir izstrādāta jauna instrukcija pakalpojuma identificēšanai, precizēti pakalpojumu veidi, sekmēta šo pakalpojumu sniedzēju reģistra sakārtošanās. Paredzams, ka šī joma turpinās strauji attīstīties un mums jābūt tam gataviem.
"Tāpat jāturpina iesāktais darbs, lai kopā ar nozari veicinātu satura pieejamības palielināšanos. Tuvākajā laikā mediju uzņēmumiem jāiesniedz savs redzējums par to, kādā veidā un cik lielā apjomā tie saskata iespēju, piemēram, nodrošināt subtitrus vai surdotulku, tad arī kļūs skaidrāks, kādi nākamie soļi jāveic šo sabiedrībai svarīgo jautājumu risināšanā," atzīmē Kalderauska.
Viņa piebilst, ka līdz ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstību digitālajā vidē, Padomei kopumā izaicinājumu informatīvās telpas aizsardzības jomā ir kļuvis krietni vairāk, tāpēc viena no svarīgām prioritātēm būs arī līdzdalība medijpratības jautājumu risināšanā.
Tikko darbu NEPLP sākušais Plakans tikmēr atzīmē, ka, viņaprāt, tehnoloģiju straujā attīstība elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā dod ikvienam milzīgas informācijas iegūšanas, izglītības, izklaides un informācijas izplatīšanas iespējas, tomēr šīm iespējām nāk līdzi drošības riski - gan katram indivīdam, gan visai sabiedrībai kopā.
"Riski saistīti ar datu drošību, interneta globālo spēlētāju finansiālajiem mērķiem un dažādu valstu un grupējumu interesēm. NEPLP uzdevums ir veidot Latvijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu vidi tādu, kas nodrošina Latvijas informatīvās telpas saglabāšanu un attīstīšanu šajā tehnoloģisko pārmaiņu laikā. Tehnoloģijas ir nevis tikai jāapgūst un jāpielieto, bet to sniegtās iespējas gudri jāizmanto mūsu mērķu sasniegšanai," norāda Plakans.
Kā ziņots, trešdien NEPLP sāk darbu jaunajā sastāvā - ar četriem no jauna ievēlētajiem padomes locekļiem. Parlaments pagājušajā nedēļā vakantajos amatos ievēlēja Āboliņu, Druvieti, Ilvu Milzarāju un Andi Plakanu.
Āboliņš iepriekšējā termiņā bija NEPLP priekšsēdētājs, Druviete - NEPLP priekšsēdētāja vietniece, Milzarāja ir bijusī Latvijas Radio 5 programmas direktore un Plakans ir SIA "NT Piedzīvojumi" valdes loceklis un bijušais Latvijas Radio skaņu inženieris.
Iepriekš arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja Āboliņa, Druvietes, Plakana un Milzarājas ievēlēšanu NEPLP.
Kā paredz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, NEPLP locekļus ievēlē amatā uz pieciem gadiem. Padomes locekļus var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
Līdz šim NEPLP strādāja nepilnā jeb četru personu sastāvā. Ņemot vērā, ka Ieva Kalderauska NEPLP ievēlēta tikai 2020.gadā, proti, vēlāk nekā pārējie esošie NEPLP locekļi, viņas termiņš šajā amatā noslēgsies vēlāk. Tāpēc Saeimai šodien bija jāievēlē četri jauni NEPLP locekļi.
Kopumā uz NEPLP vakantajiem amatiem kandidēja desmit pretendenti, ieskaitot nu jau bijušo NEPLP locekli Patriku Grīvu, kura kandidatūra netika atbalstīta.
Kā ziņots, Cilvēktiesību komisijas vairāku deputātu ieskatā Plakana saistība ar JKP neietekmēšot viņa darbību NEPLP. Plakans 2021.gadā no JKP saraksta kandidēja Smiltenes novada pašvaldības vēlēšanās. Jaunievēlētais NELPL loceklis pirms apmēram mēneša ir izstājies no partijas.
NEPLP ir neatkarīga institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Padome uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Satversme, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un citi normatīvie akti. Padome ir atvasināta publiska persona.