Perevoščikovs: pamatvakcinācija ar laiku zaudē savu efektu, it sevišķi, sastopoties ar omikronu
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš otrdien pēc valdības sēdes preses konferencē minēja, ka, ņemot vērā, ka omikrona paveida dēļ valstī situācija ar Covid-19 ir mainījusies, ir jārunā par pilnīgi visu un visas noteiktās prasības jāpielāgo reālām vajadzībām, kuras ir mainījušās.
"Tātad es uzskatu, ka ir jārunā par pilnīgi visu un jāizanalizē viss no tā redzespunkta, ka mēs redzam, ka saslimstība un hospitalizācija vairs, paldies Dievam, neiet roku rokā," sacīja premjers.
Pirms valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pieļauj iespēju atteikties no "iekšzemes" Covid-19 sertifikātu izmantošanas atsevišķos gadījumos.
"Jautājums ir par iekšzemes sertifikātu izmantošanu - kuros apstākļos sertifikāts ir vai nav izmantojams. Iespējams, ka tur ir jāskatās," sacīja Kariņš.
Tikmēr Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, komentējot sertifikātu jautājumu, žurnālistiem paskaidroja, ka pašlaik ir zināms, ka pamatvakcinācija ar laiku zaudē savu efektu, it sevišķi, sastopoties ar omikronu. Savukārt balstvakcinācija dod diezgan ievērojamu papildu efektu, tātad tie cilvēki, kuri ir saņēmuši balstvakcināciju, inficējas retāk.
Viņš norādīja, ka cilvēki, kuri ir saņēmuši balstvakcīnu, tāpat arī slimo īsāku laika periodu, kas nozīmē pēc iespējas ātrāku atgriešanos darba tirgū, tādēļ šajā aspektā jautājums varētu būt ietekme uz darba nespējas ilgumu saslimšanas gadījumā.
"Vēl viens aspekts, tīri epidemioloģiskais - vairākos pētījumos ir pierādīts, ja cilvēks ir vakcinēts un inficēšanās gadījumā slimo īsāku laiku, tātad var mazāk inficēt citus cilvēkus. Cilvēks, kurš nav vakcinēts, viņš slimo smagāk un ilgāk un vairāk līdz ar to varētu inficēt pārējos, turpinot kontaktus ar citiem cilvēkiem. Šādi riski ir, un tie pastāvēs droši vien," pauda Perevoščikovs.
SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors atzīmēja, ka tas, cik nozīmīgi būs šie riski un cik vērā ņemama saslimstība, mēs redzēsim nākotnē. "Tas būs tīri ekonomiskais jautājums, kā darba devējam būtu izdevīgāk," skaidroja Perevoščikovs.