Kādus lēmumus šodien Ministru kabineta sēdē pieņēma valdība?

Valdība nolēma piešķirt nepilnus 2,73 miljonus eiro Iekšlietu ministrijai (IeM), lai segtu izdevumus par virsstundu darbu un piemaksām pandēmijas laikā. Nauda piešķirta no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

2 515 967 eiro nepieciešami, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar piemaksām policistiem un robežsargiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un tā seku novēršanu pērn decembrī. Tāpat šī nauda nepieciešama virsstundu darba apmaksai par laika periodu no pērnā septembra līdz decembrim. Savukārt 209 581 eiro nepieciešams, lai kompensētu papildu izdevumus par vidējās izpeļņas pieaugumu, kas radies, nosakot piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, un samaksu par virsstundu darbu saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu.

Valdība šodien piešķīra arī 1,17 miljonus eiro no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Covid-19 epidemioloģiskajai pārvaldīšanai ar telefona zvaniem un medikamentu pieejamībai.

Valdība piešķīrusi 724 049 eiro Covid-19 gadījumu epidemioloģiskajai pārvaldīšanai, līdz 30.jūnijam turpinot ārpakalpojumā iepirkt zvanu centra pakalpojumus. No šī finansējuma 489 805 eiro paredzēts piešķirt Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC), bet vēl 234 244 eiro - Veselības inspekcijai.

Tāpat 446 320 eiro piešķirti Nacionālajam veselības dienestam, lai nodrošinātu medikamentu pieejamību Covid-19 ārstēšanas procesā. No šī finansējuma 231 280 eiro atvēlēti, lai nodrošinātu kombinēta monoklonālo antivielu preparāta "Casirivimab/imdevimab" pieejamību Covid-19 ārstēšanas procesā, un 215 040 eiro, lai nodrošinātu medikamenta "Regdanvimab" pieejamību.

Valdība šodien VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" no valsts budžeta piešķīra 451 376 eiro, ko samaksāt SIA "Sāgas fonds" par ieguldījumu nomātajā ledus hallē.

Saskaņā ar Augstākās tiesas (AT) spriedumu "Daugavas stadionam" būs jāsamaksā 430 131 eiro Ralfa Bukarta uzņēmumam SIA "Sāgas fonds" par ieguldījumu stadiona ledus hallē.

Vienlaikus no "Daugavas stadiona" tiks piedzīti papildu līdzekļi 21 245 eiro apmērā - ar lietas viešanu saistītie izdevumi 9438 eiro apmērā un tiesas izdevumi par samaksāto valsts nodevu 11 807 eiro apmērā.

Savukārt energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma kompensēšanas pasākumiem šā gada valsts budžetā atvēlētie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem tiks palielināti vēl par 250 miljoniem eiro, lēma valdība.

Sākotnēji likumā "Par valsts budžetu 2022.gadam" valsts budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tika paredzēti 82 570 325 eiro, teikts valdības rīkojuma anotācijā.

Ņemot vērā, ka 2022.gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā nebija skaidrs par 2022.gadā papildus nepieciešamā finansējuma apmēru Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai, likumā "Par valsts budžetu 2022.gadam" tika iekļauts 53.pants par finanšu ministram dotām tiesībām palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un vienreizējām valsts budžeta investīcijām.

Lai nodrošinātu finansējumu Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un vienreizējām valsts budžeta investīcijām, 6.janvārī valdība nolēma šā gada budžetā līdzekļus neparedzētiem gadījumiem palielināt par 300 miljoniem eiro. Līdz ar to kopējais līdzekļu neparedzētiem gadījumiem apmērs sasniedza 382 570 325 eiro. Savukārt, ņemot vērā līdz 27.janvārim no tiem pārdalīto finansējumu ar Finanšu ministrijas rīkojumiem, pieejamais līdzekļu atlikums vēl ir 259 898 211 eiro.

Līdz ar to, pēc valdības rīkojuma anotācijā paustā, ar programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" pieejamiem līdzekļiem nav iespējams nodrošināt finansējumu Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteiktiem laikā terminētiem valsts atbalsta pasākumiem, lai mazinātu negatīvu sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecības izaugsmi, kas saistīti ar energoresursu cenu ārkārtēju pieaugumu.

Lai nodrošinātu Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto laikā terminēto atbalsta pasākumu īstenošanu, bija nepieciešams palielināt līdzekļu neparedzētiem gadījumiem apmēru par vēl 250 miljoniem eiro.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja arī Imigrācijas likuma grozījumu projektu, lai ļautu trešo valstu pilsoņiem pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja persona vēlas uzturēties Latvijā, saglabājot darba attiecības ar ārpus Latvijas reģistrētu darba devēju vai turpinot attālināti darboties kā pašnodarbinātai personai.

Likumā ar trešās valsts pilsoni apzīmē ārzemnieku no jebkuras valsts, izņemot Eiropas Savienības dalībvalsti, Eiropas Ekonomikas zonas valsti un Šveici.

Kā to pierāda citu valstu pieredze ar attālinātā darba vīzu, šis risinājums veicinās augstas profesionālās kvalifikācijas ārzemnieku ieceļošanu, tādējādi veicinot komercdarbību un tautsaimniecības attīstību. Šis risinājums arī varētu sekmēt tūrisma attīstību un paaugstināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem Latvijā.

Pētījumi liecina, ka valstis ar atvērtāku imigrācijas politiku ir ar vidēji augstāku iekšzemes kopproduktu, zemāku bezdarba līmeni, zemākiem valdību izdevumiem un izglītotāku darbaspēku, norāda iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).

Paredzams, ka attālinātā darba vīza veicinās ne vien Latvijas pilsoņu - attālinātā darba veicēju - reemigrāciju no trešajām valstīm, bet vienlaicīgi radīs labvēlīgus apstākļus, lai šo personu dzīvesbiedri varētu likumīgi veikt attālinātā darba pienākumus, strādājot no Latvijas.

Lai iegūtu attālinātā darba vīzu, ārzemniekam būs jāpierāda nodarbinātība pie ārvalstī reģistrēta darba devēja, kas ilgusi vismaz sešus mēnešus, turklāt plānots noteikt, ka darba samaksai jābūt vismaz 2,5 vidējo algu apmērā. Vīzas saņēmējam netiktu piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijā, kā arī nebūs tiesību saņemt sociālo palīdzību, un tās nav sociāli apdrošinātas Latvijā.