Latvija un Austrija pārtrauks līgumu par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību
Latvija un Austrija pārtrauks līgumu par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību, šodien lēma valdībā.
Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā tiesību akta projekta anotācijā pausts ka, likumprojekta mērķis ir ratificēt starp abām valstīm pastāvošo vienošanos, kas tiek noslēgta diplomātisko notu apmaiņas ceļā.
2021.gada 25.novembrī ĀM saņēma Austrijas Republikas Federālās Eiropas un starptautisko lietu ministrijas 2021.gada 19.novembra notu ar piedāvājumu par Vienošanās noslēgšanu.
ĀM skaidro, ka vienošanās ir tapusi, īstenojot 2019.gada 15.janvārī parakstīto dalībvalstu valdību pārstāvju deklarāciju par Eiropas Savienības (ES) Tiesas "Achmea" nolēmuma tiesiskajām sekām un investīciju aizsardzību ES un 2019.gada 16.janvārī parakstīto dalībvalstu valdību pārstāvju deklarāciju par ES Tiesas nolēmuma "Achmea" lietā izpildi un investīciju aizsardzību ES. Deklarācijās pausta ES dalībvalstu kopīga izpratne, ka ES tiesības prevalē pār starp ES dalībvalstīm noslēgtajiem ieguldījumu aizsardzības līgumiem.
ES Tiesas nolēmumā konstatēts, ka ES dalībvalstu noslēgtajos divpusējos ieguldījumu aizsardzības līgumos paredzētais strīdu izšķiršanas mehānisms starptautiskās arbitrāžas tiesās ir pretrunā Līgumu par ES darbību. Līdz ar to starp ES dalībvalstīm noslēgtajos ieguldījumu aizsardzības līgumos paredzētie investora-valsts starptautiskās arbitrāžas mehānismi nav piemērojami, jo tie atrodas ārpus ES tiesu sistēmas.
Pēc ĀM paustā, arbitrāžas tiesai, kas izveidota pēc investora prasības, pamatojoties uz divpusējiem ieguldījumu aizsardzības līgumiem, nav jurisdikcijas lietas izskatīšanai, jo nav spēkā esošas ES dalībvalsts piekrišanas pakļaut sevi attiecīgajam strīdu izšķiršanas mehānismam.
Divpusējo investīciju aizsardzības šķīrējtiesas klauzulas zaudē spēku, jo ir nesaderīgas ar ES tiesībām no brīža, kad abas līgumslēdzējas puses kļūst par ES dalībvalstīm. Tiesiskās noteiktības un skaidrības dēļ ES dalībvalstīm divpusējiem ieguldījumu aizsardzības līgumiem darbība ir jāizbeidz.
ĀM skaidro, ka visas dalībvalstis deklarācijās pauda apņemšanos izbeigt starp tām noslēgtos investīciju aizsardzības līgumus. Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija nolēma izbeigt šos līgumus, parakstot daudzpusējo nolīgumu, kas izstrādāts Eiropas Komisijas koordinētā procesā. Savukārt Zviedrija, Somija, Lielbritānija un Austrija nolēma izbeigt līgumus divpusēju vienošanās ceļā.
Pēc ĀM paustā, vienošanās paredz pārtraukt līgumu starp Latviju un Austriju par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību. Tāpat paredzēts izbeigt turpināmības klauzulu, kas ietverta līguma starp Latviju un Austriju par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību un pagarina pirms tā izbeigšanas veikto ieguldījumu aizsardzību vēl uz desmit gadiem.
Vienošanās stāsies spēkā otrā mēneša pirmajā dienā, skaitot no dienas, kad tiek saņemts pēdējais no paziņojumiem par iekšējo procedūru izpildi, kas ir nepieciešamas, lai vienošanās stātos spēkā.
Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā tiesību akta projekta anotācijā pausts ka, likumprojekta mērķis ir ratificēt starp abām valstīm pastāvošo vienošanos, kas tiek noslēgta diplomātisko notu apmaiņas ceļā.
2021.gada 25.novembrī ĀM saņēma Austrijas Republikas Federālās Eiropas un starptautisko lietu ministrijas 2021.gada 19.novembra notu ar piedāvājumu par Vienošanās noslēgšanu.
ĀM skaidro, ka vienošanās ir tapusi, īstenojot 2019.gada 15.janvārī parakstīto dalībvalstu valdību pārstāvju deklarāciju par Eiropas Savienības (ES) Tiesas "Achmea" nolēmuma tiesiskajām sekām un investīciju aizsardzību ES un 2019.gada 16.janvārī parakstīto dalībvalstu valdību pārstāvju deklarāciju par ES Tiesas nolēmuma "Achmea" lietā izpildi un investīciju aizsardzību ES. Deklarācijās pausta ES dalībvalstu kopīga izpratne, ka ES tiesības prevalē pār starp ES dalībvalstīm noslēgtajiem ieguldījumu aizsardzības līgumiem.
ES Tiesas nolēmumā konstatēts, ka ES dalībvalstu noslēgtajos divpusējos ieguldījumu aizsardzības līgumos paredzētais strīdu izšķiršanas mehānisms starptautiskās arbitrāžas tiesās ir pretrunā Līgumu par ES darbību. Līdz ar to starp ES dalībvalstīm noslēgtajos ieguldījumu aizsardzības līgumos paredzētie investora-valsts starptautiskās arbitrāžas mehānismi nav piemērojami, jo tie atrodas ārpus ES tiesu sistēmas.
Pēc ĀM paustā, arbitrāžas tiesai, kas izveidota pēc investora prasības, pamatojoties uz divpusējiem ieguldījumu aizsardzības līgumiem, nav jurisdikcijas lietas izskatīšanai, jo nav spēkā esošas ES dalībvalsts piekrišanas pakļaut sevi attiecīgajam strīdu izšķiršanas mehānismam.
Divpusējo investīciju aizsardzības šķīrējtiesas klauzulas zaudē spēku, jo ir nesaderīgas ar ES tiesībām no brīža, kad abas līgumslēdzējas puses kļūst par ES dalībvalstīm. Tiesiskās noteiktības un skaidrības dēļ ES dalībvalstīm divpusējiem ieguldījumu aizsardzības līgumiem darbība ir jāizbeidz.
ĀM skaidro, ka visas dalībvalstis deklarācijās pauda apņemšanos izbeigt starp tām noslēgtos investīciju aizsardzības līgumus. Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija nolēma izbeigt šos līgumus, parakstot daudzpusējo nolīgumu, kas izstrādāts Eiropas Komisijas koordinētā procesā. Savukārt Zviedrija, Somija, Lielbritānija un Austrija nolēma izbeigt līgumus divpusēju vienošanās ceļā.
Pēc ĀM paustā, vienošanās paredz pārtraukt līgumu starp Latviju un Austriju par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību. Tāpat paredzēts izbeigt turpināmības klauzulu, kas ietverta līguma starp Latviju un Austriju par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību un pagarina pirms tā izbeigšanas veikto ieguldījumu aizsardzību vēl uz desmit gadiem.
Vienošanās stāsies spēkā otrā mēneša pirmajā dienā, skaitot no dienas, kad tiek saņemts pēdējais no paziņojumiem par iekšējo procedūru izpildi, kas ir nepieciešamas, lai vienošanās stātos spēkā.