Prokurors netic deputāta Juraša nevainībai; attaisnojošo spriedumu pārsūdzēs
Prokurors krimināllietā par valsts noslēpuma izpaušanu pārsūdzēs bijušajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekam, tagad Saeimas deputātam Jurim Jurašam labvēlīgo spriedumu, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”.
Izskatot lietu aiz slēgtām durvīm, Rīgas apgabaltiesa šonedēļ, līdzīgi kā pirmās instances tiesa, Jurašu attaisnoja. “Tiesa secināja, ka tas, ko ir izpaudis Juris Jurašs nav bijis valsts noslēpums,” skaidro viņa advokāts Aleksandrs Berezins.
Raidījums par lietas apstākļiem jau vairākkārt stāstījis. 2015.gada 30.septembrī Jurašs darba dienas pārtraukumā alus bārā “Brālis” satikās ar studiju biedru Jāni Dambīti. Caur viņu citi kursabiedri advokāti Artis Stucka un Māris Grudulis gribējuši nodot Jurašam ziņu, ka “Saskaņas” politiķis Andrejs Elksniņš piedāvājot Jurašam viena miljona eiro kukuli, lai mīkstinātu igauņu uzņēmējam Oļegam Osinovskim izteiktās apsūdzības “Latvijas Dzelzceļa” prezidenta Uģa Magoņa kukuļošanas lietā.
Nākamajā dienā Jurašs par uzzināto iesniedza KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam slepenu ziņojumu, bet desmit mēnešus vēlāk vispirms žurnālam “Ir” un pēc tam arī Latvijas Televīzijai pavēstīja, ka iespējamo kukuļošanu KNAB tā arī neizmeklēja.
Valsts drošības dienests sāka pret Jurašu lietu par valsts noslēpuma izpaušanu. Tiesa, uzraugošais prokurors Aivis Zalužinskis atteicās Jurašu apsūdzēt, bet cits prokurors - Māris Urbāns - tam redzēja pamatu.
“Tajā brīdī, kad Juraša kungs publiski paziņo: ziniet biroja rīcībā ir šāda informācija [par iespējamu kukuļošanu], tad nekāda efektīva informācijas pārbaude vairs nevar notikt,” tā prokurors Urbāns skaidro Juraša nodarījumu.
Aizbildinoties ar slēgtu tiesas procesu, apgabaltiesas tiesneses “de facto” nepaskaidroja, kāpēc Jurašu attaisnoja. Taču, kā raidījumam zināms, spriedumā norādīts gan uz to, ka ziņas par korupciju nevar būt valsts noslēpums, gan tiesai radies iespaids, ka apsūdzība Jurašam nepamatoti būvēta tā, lai radītu iespaidu, ka KNAB notikušas aktīvas darbības saistībā ar viņa ziņojumu, taču tiesas vērtējumā kukuļa piedāvājuma fakta pārbaude KNAB nav notikusi.
“Tiesa secināja šajā spriedumā, ka neviens to nav darījis, nav pārbaudījis [kukuļa piedāvāšanu]. Lietā ir ārkārtīgi daudz pierādījumu, ir nopratināti ļoti daudz cilvēki, kas visi strādāja ar to operatīvo lietu, kas tikusi pieminēta publiski, un visi kā viens apliecināja, ka ziņas par Jurašam piedāvāto kukuli nekad nav tikušas pārbaudītas šīs operatīvās izstrādes lietas ietvaros,” atklāj Juraša advokāts Berezins.
Prokurors atzīmē, ka Jurašam par labu liecinājuši viņa vadītās nodaļas darbinieki. “Tie darbinieki, kas faktiski ir viņa ļoti labi paziņas vai draugi. Ir ļoti rezervēti jāraugās, cik ticamas ir viņu liecības,” saka prokurors Urbāns.
Prokuratūra jau pirms apsūdzības celšanas atklāja, ka Juraša slepenais ziņojums pusgadu vēlāk tika iekļauts KNAB operatīvā lietā nr.10616. “de facto” zināms, ka šai izstrādes lietai pret kādu augstu amatpersonu bija arī bija dots nosaukums “Krauklis”.
Jau pēc Juraša publiskajiem izteikumiem, KNAB par iespējamo kukuļošanu ierosināja kriminālprocesu, bet neko nepierādīja. Visas pieminētās personas jebkādu saistību ar kukuļošanu noliedza. Lietu izbeidza.
Prokurora Urbāna ieskatā Juraša slepenais ziņojums nebija tik viennozīmīgs par kukuļa piedāvājumu. No tā varējis arī saprast, ka KNAB darbinieks tikai uzzinājis par tādu nodomu, turklāt noklusējis informācijas avotu, tādēļ bija svarīgi operatīvo lietu turpināt.
“Man grūti pateikt, vai tā bija apzināta Juraša rīcība vai viņam vienkārši tā sanāca samudžināt to ziņojumu, ka biroja vadība nevarēja saprast, kas tad tas īsti ir. Tas arī radīja šo neskaidrību, kavēšanos ar turpmāko ziņojuma virzību un tajā ietverto ziņu pārbaudi,” pauž prokurors.
Juraša aizstāvība uzskata, ka tagad nav pamata apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēt, bet prokurors tomēr grasās iesniegt kasācijas protestu, jo uzskata, ka ka tiesa izdarījusi secinājumus, tos nepamatojot, un nav vērtējusi visus apsūdzības pierādījumus.